Filmu programmā iekļauti darbi, kas veidoti driftēšanas, klejojumu pieejā, kad filmas veidotājs neorientējas pēc skaidra galamērķa, bet gan pēc vides emocionālajiem un sensorajiem aspektiem. Programmas tēmas pamatā ir franču teorētiķa, kinorežisora Gija Debora (Guy Debord) jēdziens dérive, kas paredz paļaušanos procesa gaitai un tā iespējamiem rezultātiem. Filmu veidotāji, kuri piedalās uzņemšanas procesā un rada apstākļus situāciju attīstībai, liekot skatītājiem justies, it kā filma būtu radusies pati no sevis. Varoņi, kuri tiek iemūžināti un kuru spontānās reakcijas uz apkārtējiem apstākļiem sniedz ieskatu tajā, kādi viņi ir un kādas dzīves izdzīvo.
Ar Margitas Lilakas filmu Par ko kļūs Rūsi? (Becoming Roosi) trešdien, 6. maijā, 20.30 tiks atklāta festivāla kuratoru atlasītā pamatprogramma. Režisore desmit gadus seko meitenei vārdā Rūsi no astoņu gadu vecuma līdz pilngadībai. Rūsi, kura pārsteidz ar savu atklātību, godīgumu uzskatos, uzauga ekokopienā kā aktīvistes meita, viņa mantojusi klimata pārmaiņu izraisīto skumju un vainas apziņu. Meitenē valda iekšējas pretrunas, vai kļūt par aktīvisti vai meklēt pašai savas dzīves ceļu, nododoties radošumam un pusaudžu dzīvei. Filmā atklājas arhetipisks mātes un meitas attiecību konflikts, kas izstāstīts ar desmit gadu garumā krātiem video ierakstiem un kas piesātināts ar humoru, ironiju un neizbēgamām sadursmēm.
Programmas ietvaros tiks demonstrētas četras franču režisores Anjēzes Vardas pilnmetrāžas dokumentārās filmas – Dagerotipi (Daguerréotypes), Sienu čuksti (Mur Murs), Vārpu lasītāji (Glaneurs et glaneuse), Anjēze par Vardu (Varda by Agnes). Retrospekcija ir veltījums vienai no nozīmīgākajām personām kino vēsturē, kuras darbi un pieeja sasaucas ar šī gada klejojumiem. Varda ar novērojumu, mirklīgu brīžu iemūžināšanu spējusi sniegt sirsnīgus un autentiskus dokumentāros attēlojumus. Viņas darbiem raksturīga prasme tvert poētiskās nianses ikdienas dzīvē un šķietami ikdienišķajā rast patiesi cilvēcisko. Viņas filmām piemīt arī fragmentāra un brīva forma, māksliniecisku izcilību un intimitāti ar attēlotajiem gūstot uzņemtā materiāla pārpalikumos, lielu daļu atklājumu – attēlu, dialogu, kas veido stāsta motīvu – rodot filmas montāžas laikā.
Festivāla piecu dienu programmā iekļautas 24 filmas, kas tiks demonstrētas, nodrošinot subtitrus latviešu un angļu valodā. 7. un 8. maijā norisināsies kino industrijas sadaļa ar vieslektoru prezentācijām, diskusijām un darbnīcām topošajiem un jau atzītiem filmu režisoriem, producentiem, lai pētītu paņēmienus, kā savam kino stāstam atrast skatītāju.
RPFF rīko Kino Bize sadarbībā ar Latvijas Antropologu biedrību. Šī gada vizuālo identitāti izstrādājis dizaineris Edvards Percevs; norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Radošā Eiropa MEDIA Latvijā.
Plašāka informācija par programmu pieejama www.kinobize.lv/rpff, kā arī Rīgas Pasaules filmu festivāla un Kino Bize sociālajos tīklos.