Izstāde pievēršas cilvēka iekšējai arhitektūrai – atmiņām, bērnības nospiedumiem, vientulībai, trauksmei un ilūzijai par kontroli. Meklējot robežu starp uzslāņoto un autentisko, starp uzvedības modeli un patiesu klātbūtni. Autori reflektē par identitāti, kas veidojas caur sistēmu, rituāliem, atkārtojumiem, sociāliem un personiskiem kodiem, kuri vienlaikus stabilizē un ierobežo.
Darbi veidojas kā individuāli un kolektīvi mēģinājumi atiestatīt, nevis izdzēšot, bet ieraugot. Atkārtojums kļūst par instrumentu, klusums par fonu, bet klātbūtne par iespēju pārrakstīt sevi no jauna. Atiestatīšana ir pārtraukums starp automātisku darbību un apzinātu izvēli. Rūpnīcas iestatījumi ir sākotnējie nosacījumi, no kuriem mēs nekad pilnībā neatbrīvojamies. Atiestatīšana ir ilūzija par nulli. Un vienlaikus vienīgais veids, kā tai pietuvoties. Tas ir mirklis, kurā tu pārstāj atkārtot. Un pirmo reizi izvēlies.
Izstādi veidojuši deviņi jauni mākslinieki, Latvijas Mākslas akadēmijas(LMA) Vides mākslas specialitātes absolventi – Evelīna Bindare, Janta Jasjukeviča, Hugo Pētersons, Raimonds Krastiņš, Polina Bule, Agate Kalniņa, Kaspars Gobiņš, Agnese Zvirgzda, Inna Zaharova.