Jaunpiebalgas kultūras namā vakar sākusies Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte, kas ilgs līdz 11. augustam, – informē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU)
"Šī grāmata ir dzimusi no sāpēm, bet tajā ir ārkārtīgi daudz
cerību," saka Starptautiskās Baltvilka balvas laureāte britu
rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva
Latvijas Muzeju biedrība sadarbībā ar Pulka ielas muzejiem – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un LKA Rīgas Kino muzeju – 10. augustā aicina uz Mūzu simpoziju Pulka sētā
"Šī ir vieta, kur ļoti daudz ņem nost, bet neko neliek vietā," mēnesi nodzīvojusi Sedā un izrunājusies ar vietējiem iedzīvotājiem, secina jaunā, asredzīgā dramaturģe Elza Marta Ruža (25) un dalās ar savu redzējumu gan par teātri, gan pasauli
Atzīmējot rakstnieka Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas dienu, trešdien Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā norisinājās ikgadējā viņa vārdā nosauktās balvas pasniegšanas ceremonija, suminot ievērojamākos bērnu un jauniešu literatūras autorus un māksliniekus, kuru darbi izdoti no 2023. gada maija līdz šī gada maijam.
Ar secinājumu, ka grāmatas laikmetīgums un jaunā aktualitāte ir slikta ziņa, bet tomēr koncentrējoties uz labo, vērtīgo saturu, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā 11. jūlijā notika grāmatas Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920 atvēršana
Līdz 22. septembrim koncertzāles Lielais dzintars mākslas telpā Civita Nova skatāma rotu un fotogrāfiju izstāde Viņas ziemeļu sauciens, kuru veidojusi Baltu rotu un fotogrāmatas Ziemeļmeitas kods radošā komanda
Veicinot dramaturģijas kā literatūras žanra popularitāti, mēnešraksts Avīzes Nosaukums sadarbībā ar dramaturģi Birutu Zujāni aicina līdz 30. septembrim iesūtīt iepriekš nepublicētus oriģināldramaturģijas darbus ar tematisko nostādni Krāsainās lugas
Sākusies USAID/ENGAGE izstādes Ukraina miniatūrā turneja Eiropā. Tā sākās 23. jūnijā Somijā un šobrīd līdz 17. jūlijam bez maksas būs skatāma Dzintaru koncertzālē
Teātra sezona beigusies, lai dzīvo teātris vasarā! Siltajos mēnešos būs iespēja skatīt vairākas nopietnas izrādes, īpaši blīvs šogad solās būt augusts.
"Mums ir jāiziet no ārkārtīgas egoistiskas vēlmes, ka gribam dzīvot labā, drošā sabiedrībā," saka jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, kura ir pārliecināta, ka bibliotēkas ir milzīgs resurss ceļā uz šo mērķi
Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem XX gadsimtā bija svars un ietekme "rasēt" Rīgu pēc saviem ieskatiem. To apliecina arī Edgara Pučiņa un Gunāra Asara darbības laiks
Kas mums ir Alberts Bels? Cilvēks laivā, kurš vienmēr atradies horizontam tuvāk nekā pārējie? Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī? Rakstnieka – saucēja balss?
Ir ļoti grūti rakstīt atvadu vārdus kursabiedrenei, tāpēc lai man piedod tas cilvēks, kurš ir savācis un apkopojis šo informāciju... Es to pārrakstīju...
"Ceru, ka šis darbs cilvēkam pārdomu brīdī varētu nest zināmu mierinājumu, kad saproti, ka neesi viens tāds," – māksliniece Katrīna Neiburga izstādē Sologāmija aicina necīnīties pret savām daudzajām šķautnēm
Brīvi un plūstoši spēdama būt gan liela, gan maza, nesen kā sarakstījusi divus pamatā bērnu auditorijai domātus dzejoļu krājumus – Putni mūs redz un Izdomā sev auto –, dzejniece Inese Zandere ar savu neatdarināmo rotaļīgo viedumu ir vērsusies pie pieaugušajiem. Dzejas un prozas krājums Stikla burtnīca tomēr pieprasa dzīvotas dzīves priekšzināšanas, lai pa īstam varētu novērtēt, piemēram, tādu rindiņu kā "tēva fotogrāfija pareizi saplēsta,/Lai zelta griezums sadala dzīvi".
Latviskajā audzināšanā ir tikai divi uzdevumi – panākt, ka jūs sacelsities pret saviem vecākiem un varēsit to izdarīt latviešu valodā. Trimdas otrā paaudze runā par to, ko nozīmēja uzaugt Elles ķēķī un saglabāt latvietību
"Rakstot šo grāmatu, Valentīnai Freimanei vajadzēja ar savu atmiņu saprasties, pielabināt, pierunāt, sarunāt," saka Jolanta Treile, kura uzklausījusi leģendāro zinātnieci un astoņus gadus veidojusi grāmatu Antigones likums.
Piemiņas vārdus keramiķei Violetai Jātniecei gribas nosaukt tāpat, kā viņa savulaik nodēvējusi savu kompozīciju, – Cilvēks aizgājis pēc saules. Atstājusi aiz sevis dāsni piepildītu mūžu, 20. maijā ievērojamā keramiķe devusies mūžībā.
"Man gandrīz vienmēr citu dzejā ir par daudz vārdu.
Lūdzu, dodiet man telpu šajā dzejolī vienkārši
paelpot," – Latvijas Literatūras gada balvas godalgotā
debitante dzejniece un atdzejotāja Linda Gabarajeva
dzejā meklē plašu apvārsni un noslēpumu, pie kura
atgriezties.