"Vienpersoniski nodibināju kārtējo vēstures izpētes komisiju," pirms Baltā helikoptera pirmizrādes saka Alvis Hermanis, pirmoreiz arī lugas autors. Pētījumi noveduši vismaz pie 17 versijām, kāpēc pāvests Benedikts XVI 2013. gadā tik mīklaini atkāpās no amata.
Kā nebeidzama ziņu lente. Zirneklis, pa kura tīklojumu aizplūstam, sākot kaut ko skrollēt. Tās neobligātās saitiņas, kas to visu savieno, beigās nesaprotot, vai lasītais/uztvertais maz bija svarīgi vai nebija – apmēram šādu noskaņu kopā ar radošo komandu teātra trupas Kvadrifrons jaunajā izrādē Fake News! iecerējis režisors Klāvs Mellis.
Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad saņems režisors Brasla. Lielas brilles, tāds silts smaids, nopīpēta balss – tā viņu raksturojis Emīls.
"Runāt par izrādi Spēlē, Spēlmani! nav īpaši lielas nozīmes, netiksim nekur tuvāk. Bet, ja ir runa par brīnumu, – jā, brīnums tur bija," saka režisors Gatis Šmits, kurš izrādi bērnībā redzējis vismaz septiņas reizes.
Dailes teātrī 23. novembrī notiks Gada balvas teātrī Spēlmaņu nakts 2018/2019 svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā balvas Par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.
Anna Velēda Žīgure izveidojusi tautas emocionālās vēstures kaleidoskopu. Neviens no šiem stāstiem nav garāks par lapaspusi. Vairākums no tiem ir pat īsāki. Tik, cik vienā elpā izstāstīt kādu spilgtu pagātnes notikumu, neizklīstot sazarotos blakusstāstos, radurakstos vai valodiskos kruzuļos.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš personiskā projektā 30 gadu garumā iemūžinājis Latgales ļaudis – savu ģimeni, kaimiņus un vienā attēlā – veselu ciemu – teju kā Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas varoņus, uzvērtus uz gadalaiku un Dievs, daba, darbs ass.
Laimonis Siliņš – aktieris un režisors, kuram visu radošo mūžu ir pietrūcis paša galvenā – savas dzimtenes Latvijas teātra skatuves. Un šodien, sveicot Laimoni ar dižo balvu, mēs, viņa seni draugi, no sirds priecājamies, ka Latvijas Dailes teātra skatuve ir tā vieta, kur viņš tiks sumināts. Vīrs, kurš nesavtīgi kalpojis savai tautai un teātrim, – tā 2013. gadā, saņemot Latvijas teātra balvu Spēlmaņu nakts par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā, cunftes brāli sveica Daina un Uldis Dumpji.
Izbrīnīt, iepriecināt, aizkustināt sirdis, pamudināt uz pārdomām, iepazīstināt. Ikreiz, kad sastādām festivāla Zelta maska Latvijā programmu, mēs domājam tieši par to – festivāla bukletā raksta festivāla vadītāja, kompānijas ART Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele.
Ansis Rūtentāls (1949–2000) formāli bija amatierteātra režisors. Patiesībā – neuzbāzīgs dzīves un mākslas skolotājs simtiem cilvēku, kura smalko vibrāciju ietekme ne tuvu nav beigusies vai izsīkusi. Viņa mīļākie izteicieni bija "tīra manta!" un "zvērā!".
Tuvojoties Spēlmaņu naktij, kad tiks paziņotas un suminātas aizvadītās sezonas labākās izrādes un skatuves mākslinieki, ieskaņas akordu šim notikumam piešķirs Liepājas teātris, kurš viesosies Rīgā, lai Nacionālajā teātrī parādītu skatītājiem savus labākos pagājušās sezonas iestudējumus, kas nominēti Spēlmaņu nakts balvai dažādās kategorijās.
Paradoksālais, ka visiem jauniešiem, ar kuriem strādāju kopā, esmu iemācījis to, ko pats nekad neesmu mācējis. Divdesmit gadu laikā ir izveidojusies mana skola. (..) Pietiekami oriģināla skola, kas neatbilst nevienam no pasaulē zināmajiem virzieniem kustību mākslā – intervijā 1999. gadā saka kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls. Viņš atzīstas, ka dibināt savu kustību teātri nekad nav domājis. Vienkārši "jaunieši nelaida prom".
Galvenais varonis ir zvejniekciems. Režisore Ināra Slucka iestudējusi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādi – Aivara Freimaņa pirmo un pēdējo romānu Katls
Latvijas Televīzijas 2. studijā 9. septembrī aizvadīta jaunā LTV projekta Kultūrdeva pirmā raidījuma filmēšana. Tas būs izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par aktualitātēm Latvijā.
Ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar starptautiski atzīmējamām dienām, kas vēsta par pasaules daudzveidību un miera kultūru, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sagatavojusi UNESCO starptautisko dienu Gada plānotāju.
"Šķita, ka par Indijas dievībām un reliģijas vietu Indijas sabiedrībā zinām par maz," saka indiešu kultūras un literatūras pētniece profesore Sigma Ankrava