Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 2. septembris
Lizete, Elīza, Zete

Magda Riekstiņa

Ir sācies vēlēšanu gads!

Sabiedrības uzmanība patlaban ir koncentrēta uz Covid-19 izplatību un tās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads. Centrālā vēlēšanu komisija plāno, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā (izņemot Rīgu) norisināsies 5. jūnijā. 2020. gadā gūtā pieredze gan liecina, ka Covid-19 pandēmija var ieviest korekcijas jebkādos plānos, tomēr skaidrs, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nav tālu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas nākamgad, ne vēlāk par 1. oktobri.

Vakcīna klāt! Kas tālāk?

Aktualitāte mūsu valstī un arī daudzviet citur pasaulē patlaban ir vakcinācija pret Covid-19. Distancējoties no radikāliem vakcinācijas pretiniekiem, sazvērestības teoriju faniem un anarhistiskiem opozicionāriem, kuri kritizē pilnīgi visu, ko rosina valdība, ir vērojams, ka daudziem cilvēkiem attieksme pret sākto vakcināciju ir piesardzīgi atbalstoša. Tas liek domāt, ka iecere mazināt Covid-19 riskus ar vakcīnas palīdzību varētu izdoties, un te nav runa tikai par Latviju vai Eiropas Savienību, bet kopumā par pasauli.

Krīze mudina domāt par uzkrājumiem

Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte ir aktualizējusi uzkrājumu veidošanas nepieciešamību.

Politiķu radītie pārsteigumi

Sākot Jauno gadu un atskatoties uz aizvadīto, jāteic, 2020. gads ir bijis pārsteigumu gads. Kas uz Covid19 globālās pandēmijas fona pārsteidza Latvijā?

Vai šajā gadā skanēs aicinājums "Paliec mājās!"?

Laiks, kas pavadīts pie interneta, pulcējoties retāk un ceļojot mazāk nekā ierasts – tā var raksturot desmit mēnešus, kas pagājuši kopš pērnā gada pavasara, kad Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sastapās ar Covid-19 pirmo uzliesmojumu un populārs kļuva aicinājums "Paliec mājās!".

Ārējās tirdzniecības nākotne ir neskaidra

Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.

Bez politiskām autoritātēm

Neilgi pirms Ziemassvētkiem sabiedriskais medijs LTV1 bija spējis pārvarēt tam raksturīgo aizraušanos ar vienveidīgu, sakāpināti emocionālu skatījumu uz Covid-19 pandēmijas laiku un piedāvāja analītisku Rīgā notikušo protestu izvērtējumu (LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens 21. decembrī).

Pastāv cerības pārvarēt Covid-19 krīzi

Lai gan Covid-19 pandēmija ir ļoti atšķirīgi ietekmējusi dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares, tomēr ir skaidrs, ka šis ir sarežģīts laiks ne tikai epidemioloģiskā, bet arī ekonomiskā aspektā un ka būs jāveic tautsaimniecības atjaunošana pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu.

Būs jāatjauno ekonomika

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir tēma, kam pēdējā laikā tiek veltīta liela uzmanība gan mūsu valstī, gan citur pasaulē. Lai arī eksperti pagaidām atturas paust, tieši kad Covid-19 pandēmija beigsies un koronavīrusu SARS-CoV-2 varēs uzskatīt par uzvarētu, taču pastāv cerība, ka vakcīna dos pozitīvu rezultātu, Covid-19 draudi vājināsies un līdz ar to mazināsies ierobežojumi, kas ietekmē tautsaimniecību.

Tūrisma jaunā realitāte ir pielāgošanās situācijai

Ātrāk vai vēlāk Covid-19 izplatība mazināsies un ceļošana atsāksies, bet Latvijas tūrisma industrijai šim brīdim jābūt gatavai, lai nezaudētu starpvalstu konkurences cīņā par klientiem. Savukārt to, kad ceļošana atsāksies – nākamā gada pavasarī, vasarā vai rudenī –, patlaban prognozēt nav iespējams. Šādu situācijas raksturojumu sniedz gan tūrisma biznesa, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, un šāds redzējums tika definēts arī nesen notikušajā LIAA organizētajā Tūrisma forumā.

Svarīgs ir protestu mērķis

Protesti pret lēmumiem, kurus jau pieņēmusi vai gatavojas pieņemt politiskā elite, Eiropā un citur pasaulē ir sastopami bieži. Pirms Covid-19 pandēmijas, kad Eiropas Parlamenta plenārsesijas noritēja Strasbūrā, pie parlamenta ēkas regulāri bija vērojams kāds pikets vai līdzīga akcija. Adventes laikā pirms diviem gadiem liela uzmanība tika pievērsta "dzelteno vestu" protestiem Parīzē. Arī Covid-19 pandēmijas periodā daudzviet notikuši dažādi protesti. Tā ka brīnīties par to, ka Latvijā parādās tendence protestēt, nav iemesla, un politiskajai elitei jābūt gatavai šādai situācijai.

Par vienojošu vēstījumu

Aizvadītajā sestdienā notikušie pasākumi, kuros tika kritizēta politiskās elites rīcība Covid-19 krīzes laikā, saasināja diskusiju par to, prot vai neprot mūsu valdība runāt ar sabiedrību.

Viena mūsu valdības kļūda

Pēdējā laikā to, ka sabiedrības uzticēšanās valdībai ir vāja, norādījuši daudzi – ekonomisti, uzņēmēji, komunikācijas eksperti, žurnālisti un vēl citu jomu pārstāvji, kā arī pat politiķi.

Ar spožu ideju nepietiek

Lieliska ideja, bet savdabīga realizācija – tādu iespaidu rada valdības lēmums ierobežot konkrētu preču tirdzniecību brīvdienās.

Svarīgākais – saglabāt uzņēmumus un darbiniekus

Vairāk nekā puse – 53,6% – aptaujāto eiropiešu tuvākajos sešos mēnešos plāno doties ceļojumā. To, iepazīstinot ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK) veiktās aptaujas datiem, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. (Aptaujas dati tika prezentēti LIAA popularizētajā konferencē, kas bija veltīta situācijai tūrismā.)

Pavīd draudi vārda brīvībai

Patlaban, ieilgušās Covid-19 pandēmijas laikā, ļoti svarīga ir iedzīvotāju un valdības savstarpējā uzticēšanās un, plašāk raugoties, sabiedrības un visas politiskās elites (ne tikai valdības) savstarpējā uzticēšanās. To ļauj secināt ekonomistu, sociologu un citu jomu ekspertu atziņas par to, kā izturēt šo krīzi, ciešot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Vai jūs ticat mūsu valdībai?

Ierobežojumi, kas pēdējā laikā tiek ieviesti Covid-19 izplatības risku mazināšanai, ir temats, par kuru mūsu sabiedrībā izskan atšķirīgi, pat pretēji viedokļi. Valdība tiek kritizēta gan par pārāk stingriem, gan par nepietiekamiem ierobežojumiem, kā arī par to, ka nosacījumus ir grūti saprast. Turklāt pārmetumi par to, ka daži no ierobežojumiem netiek pietiekami labi izskaidroti, ir nākuši pat no racionālās ekonomistu vides, kuras pārstāvjiem nav raksturīga tendence histēriski lamāt valdību.

Vēršanās pret gudrākajiem

Mēdz sacīt, ka Covid-19 pandēmija atklāj ikvienas sabiedrības vājības. Mūsu sabiedrība uz citu valstu fona neizskatās slikti un vismaz pagaidām nav kļuvusi par negatīvu piemēru epidemioloģiskā vai psiholoģiskā aspektā. Tomēr patlaban, kad kopš Covid-19 pirmā uzliesmojuma Latvijā ir pagājuši aptuveni astoņi mēneši, spilgti atklājas kāda ne īpaši pievilcīga iezīme, kas raksturo mūsu sabiedrību no valdības līdz anonīmiem viedokļu paudējiem internetā.

Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra

Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.

Vai Latvijas lielā iespēja?

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju vairākums domā, ka ES vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai vien tām dalībvalstīm, kuru ''valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus''. Tā uzskata 77% iedzīvotāju visā ES un nedaudz mazāk – 75% – Latvijas iemītnieku, atklāj kārtējā aptauja, ko pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas nesen veica kompānija Kantar.

Aicina atbalstīt nelielos uzņēmumus

Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.

Ziemas miegā dusošā partija

Novembrī sarežģīti laiki pienākuši ietekmīgajam, liberālajam politiskajam spēkam Attīstībai/Par!, jo rakstnieks, vēsturnieks un politiķis Māris Mičerevskis ir publiskojis partijas Latvijas attīstībai iekšējo virtuvi, tādējādi izklaidējot mūsu sabiedrību šajā drūmajā rudenī, kad dzīvi vienmuļu padarījusi Covid-19 pandēmija. (13. novembra žurnālā SestDiena lasāma uzmanības vērta Egīla Zirņa intervija ar Mičerevski.)

Neaizmirst par demokrātiju

Eiropas vērtības ''ir jāsaglabā pat ārkārtas stāvoklī''. Ar šādu paziņojumu pagājušajā nedēļā nāca klajā Eiropas Parlaments (EP). Ir arī pieņemta īpaša Rezolūcija par Covid-19 riskus ierobežojošo pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, informē EP Preses dienests.

Vajag piedāvājumu tūristiem arī ziemā

Šajā gadā, kad starptautisko ceļojumu segmentu Covid-19 pandēmija ir iedragājusi ļoti pamatīgi, vietējā tūrisma segmentā vismaz vasarā situācija ir bijusi daudz optimistiskāka.

Cerības uz tūrisma atdzimšanu nav zudušas

Pirms diviem gadiem, kad tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade, mūsu valstī bija vērojams prieks par to, ka 18. novembrī notikušās simtgades svinības un ar tām saistītie, 2018. gadā organizētie pasākumi izpelnījušies ārvalstu tūristu uzmanību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rādīja, ka 2018. gadā ārvalstu ceļotāji 7,8 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu un mūsu valstī iztērējuši gandrīz 752 miljonus eiro.

Vai politiskajai elitei jāaiziet?

Pēdējā laikā Latvijā un arī citās valstīs, pastiprinoties Covid-19 izplatībai, tiek ieviesti dažādi ierobežojumi. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt atbalstu visiem tiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem (šī jēdziena plašākajā nozīmē), kuru bizness tiek ierobežots vai pat vispār apturēts. Turklāt ierobežojumi skar ne tikai tipisku privāto biznesu, bet arī kultūru un citas jomas.

Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt

Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Bezdarbs vai mazais bizness

Saistībā ar plānoto nodokļu reformu finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) lielu uzmanību pievērsis Latvijas iedzīvotājiem, kuri mēnesī nopelna mazāk par minimālo algu – 430 eiro – un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vismaz no summas, kas atbilst minimālajai algai. (Ir vērts iepazīties ar ministra 5. novembra interviju Latvijas Radio.) Protams, var piekrist Reiram, ka pašreizējā VSAOI sistēma nav ideāla. Tomēr ir jāņem vērā divi aspekti.

Vēstīt tā, lai tauta noticētu

Pēdējā laikā daudzviet Eiropā ir pastiprināti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un likumsakarīgi daudzviet – arī mūsu valstī – paaugstinās sabiedrībā jūtamais stresa līmenis. Līdz ar to aizvien aktuālāks kļūst temats par to, kādai informācijai cilvēki tic, bet kādai netic.