Kamēr ārā sniegs un ledus, jāizmanto to sniegtās dekoratīvās
iespējas. Arī ziemā var sarīkot piemājas pikniku vai izdekorēt
terasi ar dabas veidotiem gaismekļiem, mazliet piepalīdzot salam
paveikt tā darbu. Ja jums ir bērni, kopā būs interesanti piepildīt
balonus ar krāsainu ūdeni un pagaidīt, līdz tas sasalst un izveido
daudzkrāsainas ledus bumbas.
Kaut arī pētniekiem sen skaidrs, ka pilnmēness patiesībā cilvēku
psihi neietekmē, tā apspīdētai ainavai piemīt maģisks skaistums.
Tieši tāpēc piedzīvojumu organizācijas Lūzumpunkts
aktivitāšu plānotājiem radās ideja noorganizēt slēpojumu purvā
pusnaktī pilnmēnesī. Aktīvo projektu vadītāja Inga Ludzeniece
stāsta, ka ideja iešāvusies prātā netīšām, kad, slēpojot Kangaru
purvā, gadījies aizkavēties un piedzīvot, cik skaista daba ir naktī
mēnessgaismā.
Par 2016. gada dzīvnieku izvēlēts āpsis (Meles meles),
kas ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sermuļu dzimtas
dzīvniekiem Latvijā. Arī šoreiz, tāpat kā pērn, kad gada dzīvnieka
gods tika mežacūkai, gada dzīvnieka nav aizsargājamo sugu
sarakstos, taču tas nereti ir izteiksmīgs tēls bērnu grāmatās un tā
dzīvesveida pētniecība atklāj āpša kā vides ekoloģiskās
laboratorijas lomu, jo, analizējot dzīvnieka ēdienkarti, var daudz
uzzināt par sugu daudzveidību un vides stāvokli viņa apdzīvotajā
teritorijā.
Beidzot ziema ir atnākusi, slēpošanas kalni vaļā, un ziemas prieku cienītāji tos burtiski gāž apkārt! Liela daļa entuziastu ar slēpošanu ir uz tu, bet daudz ir arī iesācēju, kuri vēlas mācīties, un instruktoriem darba pietiek. Distanču slēpošanas jomā klājas mierīgāk - kādam tīk labiekārtotas trases, kāds ir sava ceļa gājējs - ka tikai būtu sniegs! Lielākajā daļā slēpošanas trašu pieejama arī inventāra noma, kas ir sevišķi pateicīgs pakalpojums iesācējiem, - var izmēģināt, kas der, kas patīk, kāda veida slēpes ērtākas, bet varbūt tīkamāks ir snovbords?
Beidzot klāt arī ziema, un izskatās, ka šogad to nepacietīgi gaidījuši gan cilvēki, gan daba! Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka meteoroloģiskais rudens šogad sākās agri (3. septembrī), tas ļoti ilgi, ar nelieliem pārtraukumiem, braši turējās vasarīgi silts.
Zīmēšana nomierina, un pēdējā laikā modē nākusi mandalu un
dažādu citu attēlu izkrāsošana pieaugušajiem. Tos var gan atrast
internetā un izdrukāt, gan nopirkt grāmatnīcā jau gatavas dažādu
mandalu izlases vai krāsojamās grāmatas ar filigrāniem augu un
dzīvnieku attēliem un ornamentiem. Vislabāk jau, protams, arī zīmēt
pašam. Lai vai kā, katram māksliniekam vajag vietu saviem
instrumentiem.
Beidzot ziema ir atnākusi, slēpošanas kalni vaļā, un ziemas
prieku cienītāji tos burtiski gāž apkārt! Liela daļa entuziastu ar
slēpošanu ir uz tu, bet daudz ir arī iesācēju, kuri vēlas mācīties,
un instruktoriem darba pietiek. Distanču slēpošanas jomā klājas
mierīgāk - kādam tīk labiekārtotas trases, kāds ir sava ceļa gājējs
- ka tikai būtu sniegs! Lielākajā daļā slēpošanas trašu pieejama
arī inventāra noma, kas ir sevišķi pateicīgs pakalpojums
iesācējiem, - var izmēģināt, kas der, kas patīk, kāda veida slēpes
ērtākas, bet varbūt tīkamāks ir snovbords?
Līdz pat marta vidum Latvijas Dabas muzejā skatāma interesanta
izstāde Skat - logā skelets!. Vizuāli iespaidīgā un
sistemātiskā veidā eksponēti dažnedažādi skeleti no jūraszvaigznes,
čūskas un pingvīna līdz cilvēkam. Izrādās, arī vabolei un zirneklim
ir skelets, savukārt bruņurupucim pat divi - iekšējais un ārējais
jeb visiem zināmās bruņas! Skelets atklāj noslēpumus par īpašnieka
dzīvesveidu, vecumu, dzīvesvietu un vēl daudz ko citu, tāpēc ir
interesants izpētes objekts, Dabas Dienai stāsta muzeja
vecākā antropoloģe Aili Marnica.
Varētu šķist, ka ziema dabas aktivitāšu ziņā ir tāds kluss laiks. Slidošana, slēpošana, bērniem arī braukšana ar ragaviņām, varbūt vēl bļitkošana… Ko gan vēl var darīt? Taču sāc meklēt, un izrādās – darāmā ir daudz! Aukstās sezonas cienītāji izdomā arvien jaunas aktivitātes, un tā vien skaties, ziema jau būs galā, kamēr pagūsi visas izmēģināt…
Latvijā radīta aplikācija, kas piedāvā apgūt populāras dziesmas,
spēlējot kopā ar īstu grupu, baudot izcilu skaņas kvalitāti un
patiesas emocijas. Aplikācijas SongBand radītāji sola, ka
tas būs aizraujošs veids, kā apgūt savu mūzikas instrumentu,
spēlējot kopā ar profesionāliem mūziķiem.
Pa Rietumvidzemes mežsaimniecības teritoriju pie Garciema ceļš ved cauri skrajam priežu mežam, un stigu malās ik pēc 25 metriem vīd kāds putnu būrītis. Pirms diviem gadiem būrīšus izlika mežaudzē, kur tika veikta krājas kopšanas cirte. A/s Latvijas valsts meži vides eksperts Aigars Kalvāns stāsta, ka kokaudzes, kur notiek saimnieciskā darbība, piemeklē apstākļi, ko varētu dēvēt par stresu, un tāpēc ir risks, ka tajās iemetīsies kaitēkļi.
Laiks pirms Ziemassvētkiem ir patēriņa pīķa stunda teju visās
jomās. Visizteiktāk maciņa tukšošanos jūt ģimenēs, kurās aug bērni
skolas vecumā, jo ne tikai viņu apdāvināšanai, arī skolā, pulciņos
un citos pasākumos lielākoties klātesošas ir materiālās vērtības.
Mazie saņēmuši liecības un par iegūtajām atzīmēm pelnījuši
balvas.
Laikraksta Dabas Diena 09.12.2015. numurā publicētajā
rakstā Jāiztīra putnu būrīši precīzs melnā mušķērāja
latīniskais nosaukums ir Ficedula hypoleuca, kā pareizi
norāda bioloģijas maģistre Ilze Priedniece, kura savos bakalaura un
maģistra darbos apkopojusi dobumperētāju putnu monitoringa
rezultātus.
Nesen manā Facebook draugu lokā izraisījās interesanta
saruna, kuras galvenā varone bija svētku eglīte, bet diskusijas
dalībnieku kompānijā - vides aktīvists Jānis Brizga un Ekodizaina
kompetences centra eksperte Jana Simanovska. «Vai tiešām plastmasas
eglīte ir videi draudzīgāka izvēle par izcirstajām un atkal
sastādītajām Ziemsvētku eglīšu plantācijām?» jautāja veģetārā
uztura skolas Vegus vadītāja un pavārgrāmatu autore Dita
Lase.
Ja esat mācējuši savu laiku saorganizēt tā, ka pirmssvētku
dienās jums nav nekur jāsteidzas, iespējams, jums noderēs ideja
pagatavot eglītes rotājumus no dabas materiāliem. Tas ir lēti,
diezgan ērti un vienkārši, un piedalīties var arī bērni, kam jau
sācies skolas brīvlaiks.
Latvijā inženierzinātņu jomu ekonomikas un izglītības eksperti
pasludinājuši par prioritāti, kura jāattīsta un kurai jāpiesaista
skolēnu interese. Robotikas pulciņu vadītāji un skolēni, kas tajos
darbojas, uzskata, ka robotu izgatavošana to veicina. No dažu
entuziastu veikuma 2006. gadā līdz uzvarām 2015. gadā
starptautiskos konkursos robotikas kustība Latvijā ir ievērojami
attīstījusies.
Lielākoties robotikas pulciņi notiek kāda skolēnu radošā centra
vai skolas paspārnē un tos vada attiecīgās iestādes pedagogi. Rīgas
Valsts 1. ģimnāzijā arī darbojas robotikas pulciņš, taču tas tapis
pēc skolēnu pašu iniciatīvas. Viņi dalās pieredzē, attīsta savas
idejas un prasmes, kas nereti noder nākotnē, izvēloties studiju
virzienu. Pulciņu patlaban vada tā bijušie dalībnieki.
Aiz loga viena no tām ziemas dienām, kad gaisma tā arī neuzaust. Ārā laiks mitrs, drēgns, pelēcīgs. Pa logu redzamas vecas ābeles, kurās šūpojas pa kādam sasalušam ābolam, tos knābā vairāki krāšņi sīļi. Margrieta Lestrādena, nīderlandiete, kas saimnieko Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās Vecjauži Cēsu puses Zaubē, spriež, ka, iespējams, koki šeit aug jau kopš mākslinieka bērnības laikiem.
Aiz loga viena no tām ziemas dienām, kad gaisma tā arī neuzaust.
Ārā laiks mitrs, drēgns, pelēcīgs. Pa logu redzamas vecas ābeles,
kurās šūpojas pa kādam sasalušam ābolam, tos knābā vairāki krāšņi
sīļi. Margrieta Lestrādena, nīderlandiete, kas saimnieko Vilhelma
Purvīša dzimtajās mājās Vecjauži Cēsu puses Zaubē, spriež, ka,
iespējams, koki šeit aug jau kopš mākslinieka bērnības laikiem.
Dabas parkam Piejūra raksturīga biotopu daudzveidība,
kas ietver pludmali, baltās un pelēkās kāpas, dažādas piejūras
pļavas un mežus. Lai pasargātu dabas vērtības no nepārdomātas
cilvēku ietekmes, nepieciešams pilnveidot dabas parka
infrastruktūru.
Vienudien kopā ar bērniem pārlūkojām vecas fotogrāfijas un uzgājām iemūžinātus mirkļus, kuros mūsu kaķis medībām gatavā pozā tup uz palodzes un vēro aiz loga esošus druknus baložus, kuri, iebāzuši galvas mazo putnu mielošanai paredzētajā barotavā, kāri čiepj pārtiku. Baloži nez kāpēc bija mūsu biežākie viesi... Iespējams, kaut ko darījām nepareizi - nebija gana labi izvēlēta barotavas atrašanās vieta vai arī baloži aizbiedēja mazākus putnus. Zinu, ka arī Rīgā pie barotavām iespējams novērot pat 10-20 dažādu putnu sugu. Pēdējais skaits gan attiecas uz privātmājās mītošajiem ļaudīm.
Līdzās 140 hektāru plašajam Kalsnavas arborētumam, kurā savākta Latvijā otra lielākā skujkoku kolekcija (visbagātīgākais klāsts aug Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī), atrodas a/s Latvijas valsts meži kokaudzētava Kalsnava. Arī šeit lepojas ar lielu augu daudzveidību - kokaudzētavas vadītāja vietnieks Raimonds Rudzītis stāsta, ka šeit ir ap 960 dažādu sugu, no tām 450 sugu tieši skujkoki, bet Ziemassvētkiem šogad tiek piedāvāts vairāk kā 30 dažādu dekoratīvo egļu šķirņu. Dabas Diena Kalsnavā viesojas ideālas svētku eglītes meklējumos, un izskatās, ka esam nonākuši īstajā vietā!
Vienudien kopā ar bērniem pārlūkojām vecas fotogrāfijas un
uzgājām iemūžinātus mirkļus, kuros mūsu kaķis medībām gatavā pozā
tup uz palodzes un vēro aiz loga esošus druknus baložus, kuri,
iebāzuši galvas mazo putnu mielošanai paredzētajā barotavā, kāri
čiepj pārtiku. Baloži nez kāpēc bija mūsu biežākie viesi...
Iespējams, kaut ko darījām nepareizi - nebija gana labi izvēlēta
barotavas atrašanās vieta vai arī baloži aizbiedēja mazākus putnus.
Zinu, ka arī Rīgā pie barotavām iespējams novērot pat 10-20 dažādu
putnu sugu. Pēdējais skaits gan attiecas uz privātmājās mītošajiem
ļaudīm.
Līdzās 140 hektāru plašajam Kalsnavas arborētumam, kurā savākta
Latvijā otra lielākā skujkoku kolekcija (visbagātīgākais klāsts aug
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī), atrodas a/s Latvijas
valsts meži kokaudzētava Kalsnava. Arī šeit lepojas
ar lielu augu daudzveidību - kokaudzētavas vadītāja vietnieks
Raimonds Rudzītis stāsta, ka šeit ir ap 960 dažādu sugu, no tām 450
sugu tieši skujkoki, bet Ziemassvētkiem šogad tiek piedāvāts vairāk
kā 30 dažādu dekoratīvo egļu šķirņu.
Pa Rietumvidzemes mežsaimniecības teritoriju pie Garciema ceļš
ved cauri skrajam priežu mežam, un stigu malās ik pēc 25 metriem
vīd kāds putnu būrītis. Pirms diviem gadiem būrīšus izlika
mežaudzē, kur tika veikta krājas kopšanas cirte. A/s Latvijas
valsts meži vides eksperts Aigars Kalvāns stāsta, ka
kokaudzes, kur notiek saimnieciskā darbība, piemeklē apstākļi, ko
varētu dēvēt par stresu, un tāpēc ir risks, ka tajās iemetīsies
kaitēkļi.
Gaidot Ziemassvētkus, vieni no iecienītākajiem augļiem kaut kādu
iemeslu dēļ ir mandarīni, it sevišķi ģmenē, kurās ir mazi bērni.
Manējie spēj vakara gaitā mierīgi apēst vairāk nekā kilogramu!
Citrusaugļu smarža asociējas ar svētku sajūtu, un to var paildzināt
arī tad, kad augļi jau apēsti, vienlaikus darbojoties kopā ar
bērniem un parādot, ka arī no šķietami nevajadzīga materiāla, ko
izmetam atkritumos, var izveidot interesantas lietas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs iekāpis ziemas sezonā, skatoties uz to caur kustības dinamiku, jo tieši kustības jēdziens ir vienojošais motīvs septiņām jaunām izstādēm, kas centrā būs skatāmas līdz pat janvāra otrajai pusei.
Man ļoti patīk pastaigas, patīk pārgājieni, arī pa pilsētu, ja
vien nav kaut kādi šaušalīgi laikapstākļi vai steiga, patīk iet
kājām. Ar auto, protams, ērti, it sevišķi, ja jādodas kaut kur kopā
ar bērniem vai uz veikalu. Vienurīt, gaidot sastrēgumā, pavēroju
pārējo transportlīdzekļu pasažieru skaitu.
Svētdien pirmā Advente, un skaidrs, ka lielais saldumu izēšanās
laiks ir sācies. Kalorijas un holesterīns iet roku rokā ar labajām
garšām, bet ir arī alternatīvas. Biedrības Dzīvnieku
brīvība vegāniskajā izaicinājumā iepazinu daudzas interesantas
gardu ēdienu receptes, ko vērts izmēģināt ne tikai rūpju par vidi,
bet arī savas veselības dēļ.