Zinātnieki identificējuši virkni gēnu mutāciju, kas vainojamas pie teju visām no izplatītākajām vēža formām, liecina žurnālā Nature publicēta pētījuma rezultāti.
Apokaliptiski pārspīlējumi un populistiska retorika – tā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša izteikumus par Latvijas zinātnes iznīcību portālam Diena.lv nodēvēja bijušais izglītības un zinātnes ministrs un pašreizējā ministra padomnieks Roberts Ķīlis.
Latvijā zinātnes galvenā problēma saistīta ar praktisko pielietojumu, jo ir nepieciešams tās saturu samērot ar to, kas vajadzīgs mūsu ekonomikai, izaugsmei, intervijā aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
15. jūnijā tiks atzīmēta Eiropas diena pret vivisekciju. Pievienojoties citu valstu dzīvnieku aizsardzības organizāciju pasākumiem, dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācija “Dzīvnieku brīvība” Rīgā rīko informatīvu akciju “Nē vivisekcijai!”, vienlaikus uzsākot parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Stop vivisection” ietvaros.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvji ceturtdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, mudināja viņu aktīvi
iesaistīties, lai mainītu attieksmi pret investīcijām zinātnē un kā
valsts budžeta prioritāti sāktu īstenot ilgtspējīgas zinātnes, augstākās
izglītības un inovācijas politiku Latvijā, kura atbilst Eiropas
Savienības un Latvijas attīstības mērķiem, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kancelejā.
ASV Nacionālās aeronautikas un
kosmosa pārvalde (NASA) izveidojusi videoklipu, kurā trīs saules
gadi iemūžināti vienā minūtē. Videoklips tapis, pateicoties
fotogrāfijām, ko uzņēmusi NASA Saules dinamikas observatorija
(SDO).
Japānas zinātnieki piektdien paziņojuši, ka atklājuši veidu cilvēku sapņu lasīšanai, izmantojot magnētiskās rezonanses iekārtas, lai atklātu dažus no zemapziņas noslēpumiem.
Valdība šodien atbalstīja 2,1 miljona latu piešķiršanu zinātnes projektu īstenošanai. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka pamazām būtu jādomā par lielāka finansējuma piešķiršanu zinātnei. "Atsevišķi ir jāvērtē, kā varam palīdzēt ar zinātniskās darbības nodrošinājumu," teica valdības vadītājs.
Sadarbība zinātnē prasa stratēģisku vienošanos par katrā Baltijas valstī prioritāri attīstāmajiem zinātnes virzieniem. Par to piektdien, 22.martā, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu pētniecībā un inovācijās BIRTI (Baltic Innovation Research and Technologies Infrastructure) projekta ietvaros, Baltijas Asamblejas (BA) Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas rīkotajā seminārā bija vienisprātis BA delegāti un zinātnes un inovāciju nozaru pārstāvji, vēsta Saeimas preses dienests.
Pēdējo nedēļu laikā vēl vairāk aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei, Izglītības un zinātnes ministrijai tiek pārmests, ka netiek pildīts Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļa "Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta".
Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar nozares ministriju vienojās izstrādāt pamatojumu valdībai papildus finansējuma piešķiršanai zinātnes projektu īstenošanai sešu miljonu latu apmērā jau šajā gadā ― vērsīsimies valdībā un parlamentā, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu finansējuma trūkumu zinātniekiem, otrdien, 26.februārī, pēc komisijas sēdes apliecināja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
„Vairāku politiķu nesenie izteikumi par to, ka apspriežot parlamentā Zinātniskās darbības likuma grozījumus, kurus Valsts prezidents Andris Bērziņš atdevis Saeimai otrreizējai izskatīšanai, neviens deputāts nav izteicis iebildumus, neatbilst patiesībai,”- paziņoja Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Ņikita Ņikiforovs.