Piedaloties Dziesmu svētku biedrības dibināšanas kopsapulcē, Valsts prezidents Valdis Zatlers aizpildīja arī Dziesmu svētku biedrības dalībnieka pieteikuma anketu un kļuva par tās biedru.
Sestdien Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notiks pirmā jaundibinātās Dziesmu svētku biedrības kopsapulce. Dziesmu svētku biedrības dibinātāji ir 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti un deju virsvadītāji. Tās mērķis ir radīt spēcīgu un daudzskaitlīgu nevalstisku organizāciju apvienojot Dziesmu svētku procesā iesaistītos visu nozaru dalībniekus. Ar uzrunu kopsapulces dalībniekus sveiks arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Pavisam nesen rakstīju, ka diena.lv vairs neblogošu. „Nekad nesaki nekad!”Šobrīd, laikā, kad tik nopietni ir apdraudēta Dziesmu svētku kustība, neviens nedrīkst nodoties personīgām emocijām un mirkļa lēmumiem.Es atsākšu rakstīt diena.lv, un lūdzu arī visus savus kolēģus, kordiriģentus paust savu attieksmi Dziesmu svētku sakarā visos iespējamajos nacionālajos vai reģionālajos medijos.
Nesen notikušajā Latvijas Radošo savienību padomes rīkotajā plēnumā gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan kultūras minists Ints Dālderis un katrs otrais runātājs vienā balsī slavēja, cik mēs latvieši esam bagāti un īpaši ar saviem Dziesmu svētkiem. Tie atšķir mūs no pārējām tautām un izceļ mūsu tautas kultūras mantojumu.
Esmu iepazinies ar šā gada 30.jūlija Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu kopsapulces paziņojumu.Vispirms vēlos pateikties visiem Dziesmu un deju svētku, pilsētu un bijušo rajonu virsdiriģentiem un virsvadītājiem par līdzšinējo ieguldījumu, īstenojot valsts un pašvaldības deleģētus uzdevumus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kvalitāti, uzturot amatiermākslas kolektīvu daudzveidību un kvantitāti, kā arī kopīgiem spēkiem risinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai nozīmīgus jautājumus.
Spiediens, ko izjūtu no virsdiriģentiem un mūziķu asociācijām, nav nekas, salīdzinot ar politisko presingu pretējā virzienā valdības namā. Tā šodien intervijā Latvijas Avīzē saka kultūras ministrs Ints Dālderis.Valdībā, pēc viņa teiktā, «ne viens vien uzskata, ka valstij vispār vajadzētu atteikties no tautas mākslas atbalsta: kurš grib pēc darba dziedāt vai dejot, lai maksā pats; ja var un spēj – lai maksā pašvaldība».
Igaunijas galvaspilsētā Tallinā ceturtdien sākās Igaunijas 25.dziesmu un 18.deju svētki, kuros piedalās aptuveni 37 000 dalībnieku. Svētku kulminācija iecerēta nedēļas nogalē, kad notiks dziesmu svētku gājiens un koru lielkoncerti Tallinas Dziesmu svētku estrādē. Lēš, ka šos koncertus noskatīsies līdz 200 000 skatītāju, ziņo BNS.
Apskauj, ilgi nelaiž vaļā, tad sabučo uz abiem vaigiem, noslauka asaras — tā cits citu sagaida Krievijas latvieši, kuri ierodas Baškortostānas Republikas Arhangeļskas ciemā, lai piedalītos pirmajos Krievijas latviešu sadziedāšanās svētkos. Latvieši ieradušies no Maskavas, Sanktpēterburgas, Pleskavas, Smoļenskas, Omskas, Magadanas, Krasnojarskas, Komi un Baškortostānas.
Šodien, kad Latvija ir finanšu bankrota priekšvakarā, mūsu apmulsušie ierēdņi vienīgo glābiņu redz naudas samazināšanā visiem. Varbūt tas ir pareizi, neesmu ekonomists. Taču mani uztrauc kultūras finansējuma katastrofālais samazinājums amatiermākslas jomā. Mērķdotācijas likvidācija līdz 2012.gadam aptur visu mūsu Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu, t.
Režisore Mirdza Zīvere šogad strādā ar diviem lieliem projektiem. Viens no tiem ir šā gada Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts, kas 27.martā — tātad tieši 100 dienu pirms lielajiem svētkiem — notika Arēnā Rīga. Kā teic režisore, ieskaņas koncertā būs gan dziesmas, dejas un pūtēju orķestru skaņdarbi no vairākiem Zīvere režisēs arī Dziesmu svētku atklāšanas koncertu.