Intervija ar diriģentu Mārtiņu Klišānu. Nekas nav iecirsts akmenī
Latvijas simtgades kods ir spēcīgs, atzīst XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēgumkoncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.
Vispārējie Dziesmu un deju svētki
Koru kariem būt: Tie varētu notikt Dziesmu svētku nedēļas sākumā
Nesen izskanējušajam piedāvājumam, ka tā saucamie koru kari jeb tradicionālais labāko koru konkurss varētu tikt izņemti no Dziesmu svētku programmas un rīkoti mēnesi ātrāk, lai tādējādi mazinātu koru dalībnieku slodzi jau tā notikumiem bagātajā svētku nedēļā, rasts risinājums - labāko koru sacensību rīkot svētku iesākumā, portālam Diena.lv pastāstīja Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags.
Deju svētku otrā programma
Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome akceptējusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta Vēl simts gadu dejai repertuāru.
Brīvā tirdzniecībā nonāks 74% biļešu uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu
Plānots, ka uz Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu brīvā tirdzniecībā nonāks 74% no biļešu skaita, ceturtdien Dziesmu un deju svētku padomes pirmajā sēdē sacīja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Apstiprināta jaunā Dziesmu un deju svētku padome
2017. gada 25. aprīlī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu, kurā darbosies valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti, informēja svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.
Bez eksperimentiem, bet ar bažām
Lai gan iepriekš bijusi arī ideja biļetes uz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks Latvijas simtgades noskaņās, pārdot pat ar loterijas palīdzību, organizatori lēmuši palikt pie pašreizējā modeļa, to tikai uzlabojot. Joprojām gan ir skaidrs, ka pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, tāpēc neapmierināto netrūks. Skatītāju vietu skaitu palielinās Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes pārbūve, taču, vai tas īstenosies, droši apgalvot nevar. Ja kavēsies būvdarbu sākšana Mežaparkā, jaunas estrādes nebūs, piektdien lasāms laikrakstā Diena.
Apsver iespēju simtgades Dziesmu un deju svētku biļetes tirgot ar loterijas palīdzību
Dziesmu un deju svētku padome plāno izvērtēt iespēju nākamgad paredzēto valsts simtgades svētku biļešu pārdošanu organizēt ar loterijas metodi, svētdien vēstīja LNT ziņas.
Dziesmu šūpulis. No vēja un murdoņas pasargāts
Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki notiks jau daļēji pārbūvētā Mežaparka estrādē. Rekonstrukcijas projekta autori ir Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu biroji, kuri konkursā uzvarēja jau 2007. gadā. Ineses Lūsiņas saruna ar Austri un Ivaru Mailīšiem.
Ja nepatiks, varēs nedejot
Gatavojoties nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem, būtiskākie iebildumi radušies pret paredzēto repertuāru, no kura vairums deju ir pāris autoru jaunradītas. Šī iemesla dēļ radušās šaubas, kam šiem svētki domāti. Tagad visi iebildumi ir izvērtēti, bet deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskās koncepcijas autori no savas vīzijas nav gatavi atteikties. Pieļauti gan vairāki kompromisi.
Galvenais Māras zemes zobratiņš
Karstāk nekā iepriekš pirms gaidāmajiem simtgades svētkiem uzbangojusi diskusija par Deju svētku repertuāru. Kamēr vieni apgalvo – oficiāli esot saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes –, citi vāc parakstus atklātai vēstulei, ko nosūtīt augstākajām valsts amatpersonām. Iebildumi ir ne tikai par deju zelta fonda trūkumu centrālajā koncertā, bet arī par attieksmi pret ierindas dejotājiem, kuru argumentos neieklausās.
Frontes gaisotne
Vēl nekad diskusijas nav bijušas tik karstas kā par 2018. gadā gaidāmo Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku galvenā deju lielkoncerta saturu Daugavas stadionā.
Lai par dalību svētkos vispirms pašam prieks
Gatavošanās valsts simtgadei jau iepriekš raisījusi asas diskusijas saistībā ar lielajiem budžeta tēriņiem šim nolūkam. Nu dienas kārtībā saturiskā daļa. Dziesmu un deju svētku dalībnieki pauduši sašutumu gan par vienreiz lietošanai paredzētajiem tērpiem, gan par pompozo padomisko horeogrāfiju.