Premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) apstiprinājusi, ka nepretendēs uz Valsts prezidenta amatu. To viņa apstiprināja intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā.
Valstī trūkst ētiskās pašcieņas pret savas valsts augstākajām amatpersonām, kuras gribam redzēt kā valsts simbolus, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura atkārtotai ievēlēšanai amatā nav visu koalīcijas deputātu atbalsta, paziņos, ka ir gatavs kandidēt prezidenta vēlēšanās, ir tikai divas iespējas - vai nu viņa ievēlēšanai nepietiek balsu, vai arī viņš turpinās šo darbu ar opozīcijas frakciju atbalstu. Tas nozīmē, ka koalīcijas plāni vienoties par kopīgu kandidātu būs izgāzušies, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir atklāti pateikusi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ka viņa atkārtotu ievēlēšanu šajā amatā neatbalsta visi Vienotības frakcijas deputāti. Arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) frakcijā, kuras deputātu vairākums Valsts prezidenta amatā redzētu konstitucionālo tiesību juristu Egīlu Levitu, par Bērziņa izredzēm ir dažādi viedokļi, ceturtdien atzina apvienības līderis Gaidis Bērziņš.
Ja pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš nāktu klajā ar skaidru un noteiktu paziņojumu par savu kandidatūru, viņš, visticamāk, tiktu ievēlēts otrreiz, intervijā LNT piektdienas rītā pauda pirmais atjaunotās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis. "Ja prezidents nāktu klajā ar paziņojumu, ka viņš ir gatavs turpināt darbu un kandidēt, tad gandrīz nešaubos par to, ka viņš arī tiktu ievēlēts," uzskata Ulmanis.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) varētu būt laba Valsts prezidente, taču viņa nebūs tā pretendente, par kuru varētu vienoties valdošā koalīcija, un, visticamāk, Vienotība eiroparlamentārieti nemaz neizvirzīs. Vēl jo mazākas izredzes viņai būtu nonākt šajā postenī, ja nākamo prezidentu kāda no valdības partijām izraudzītos kopā ar opozīciju.
Aizklātais balsojums, kādā Saeima ievēl Valsts prezidentu, pats par sevi nozīmē, ka solītās konsultācijas ar sabiedrību par prezidenta amata kandidātiem ir nekas cits kā cirka izrāde, intervijā Latvijas Televīzijai atklāja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kādreizējais Valsts prezidenta amata kandidāts Aivars Endziņš.
Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru pārvarēja seši politiskie spēki, taču parlamentā ievēlēti deputāti no 15 partijām, kuru daļai ir sadarbības līgumi ar tā dēvētajiem lielajiem spēkiem. Jau decembrī komisijām Saeima nodeva vairākus likumprojektus, kas sagatavoti pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas nolūkā stabilizēt partiju sistēmu.
Valdošās koalīcijas partijas vēlētos vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam.Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) šodien pēc valdību veidojošo partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka koalīcijā par prezidenta amata kandidātiem vēl nav spriests, bet būtu labi, ja valdības partneri spētu vienoties par kopīgu kandidātu.
Saruna par Valsts prezidenta lomu nedēļas sākumā notika Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts, un to tiešraidē varēja vērot interneta žurnāla Satori mājaslapā. Tajā piedalījās radošo jomu pārstāvji Andris Teikmanis, Ilmārs Šlāpins, Jānis Balodis, Ieva Struka, Aigars Bikše, Pauls Bankovskis un Jānis Holšteins, piektdien vēsta laikraksts _Diena_Vairāki kultūras cilvēki atzina, ka būtu labi, ja prezidenta kandidātu publiskās debates pirms Saeimas balsojuma būtu ilgāk, lai "šajā laikā kandidāts iemācās runāt un saprast, ko no viņa gaida un - uz ko ir spējīgs", sacīja Šlāpins.
Latvijas Nacionālās skolotāju savienības (LNSS) priekšsēdētājs Edgars Kramiņš būtu gatavs uzņemties Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanu, turklāt uzskata, ka pats šim amatam ir ļoti piemērots.