Latvijā radīta dārga un mazefektīva valsts pārvalde, ar kādu "nepaies ne desmit gadi, kā mēs pazudīsim", šādu viedokli intervijā Latvijas Radio un laikrakstam _Telegra_f pauž Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Septembrī Saeimas deputātiem atsāksies regulārs darbs – rudens sesija. Jūlijā un augustā bija sesiju starplaiks, kad pavisam notika trīs ārkārtas sēdes. Bet TV3 raidījums Nekā Personīga konstatējis, ka deputāti par darbu jūlijā ir saņēmuši vairāk, nekā maijā un jūnijā, kad uz sēdēm sanāca regulāri.
Īstenojot ieceri par birokrātiskā sloga mazināšanu valsts pārvaldē, Valsts kanceleja no iedzīvotājiem saņēmusi vairāk nekā 70 ieteikumus un risinājumus, pavēstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas gada laikā pieaugušas par 5,4%, visstraujāk - valsts pārvaldē par 9.7%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 7.7%, nekustamo īpašumu nozarē par 7.6%.
Iepriekš tās bija mazas tērcītes, taču nu jau pārvērtušās par krietni lielākām straumēm. Darbinieku aizplūšana no ministrijām ir uzņēmusi apgriezienus, un nekas neliecina, ka tā varētu apsīkt. Speciālisti nenoliedz - ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi. Ja ātri netiks rasts risinājums, kā apturēt aizejošo darbinieku straumi, esot apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma palielināšanas jautājumu nevar skatīt atrauti no tā, ar kādiem mērķiem un redzējumu vispār tiek saistīta valsts pārvaldes turpmākā attīstība, aģentūrai LETA sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, ir aktualizējies jautājums par augsti kvalificēta personāla motivāciju darbam Latvijas valsts pārvaldē. "Ņemot vērā apjomīgo speciālistu aizplūšanu zemā atalgojuma dēļ no valsts pārvaldes uz privāto sektoru, svarīgi ir izveidot motivācijas sistēmu, lai noturētu spējīgākos darbiniekus," norādīja A.Jarockis.
Valsts pārvaldē masveidīgas atlaišanas nākamgad netiek plānotas, lai gan notiks atsevišķas reorganizācijas. Tā trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Vispārējā valdības sektorā pērn strādāja pēdējos 12 gados mazākais nodarbināto skaits – nodarbināti bijuši 183,2 tūkstoši cilvēki, Dienai pavēstīja Valsts kancelejā.Tie ir skolotāji, policisti, mediķi, ministriju un dažādu iestāžu darbinieki, kā arī atsevišķu valsts uzņēmumu nodarbinātie, proti, to uzņēmumu darbinieki, kuros pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā 50% no apgrozījuma bijusi valsts dotācija.
Ierēdniecība vai darbs valsts pārvaldē nav radinieku vai draugu darbā iekārtošanas birojs, šādu viedokli pauž tiesībsargs Juris Jansons.Tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa aģentūru LETA informēja, ka labas pārvaldības prakse un problēmas Latvijā būs viena no Tiesībsarga ikgadējās konferences tēmām šī gada decembrī.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien izdeva divas rezolūcijas, kuru mērķis ir apzināt situāciju valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības un personāla mainības jomā, portālu Diena.lv informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.