Šogad budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Valsts budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi šogad plānotā summa neparedzētiem gadījumiem pārsniegs 800 miljonus eiro.
2020.gadā no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem kopumā tika piešķirti 592,52 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes apkopotā informācija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,863 miljardus eiro, kas ir par 640,423 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Saeima decembrī piekrita veikt apropriācijas pārdali, vairākās valsts iestādēs ieekonomētos līdzekļus 24,625 miljonu eiro apmērā iezīmējot neparedzētiem gadījumiem, tostarp Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas pasākumiem.
Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis likumu Par valsts budžetu 2021.gadam, likumu Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.
Saeimas vairākumam – 63 deputātiem – balsojot par, bet 32 – pret, ir apstiprināts nākamā gada budžets, kura izskatīšana parlamentam prasījusi vēsturiski ilgāko laiku – 78 stundas.
Uzklausot Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu, Saeimas vairākums lēma likumprojektā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam nepalielināt Levita atalgojumu.
Latvijas kopbudžetā desmit mēnešos izveidojies 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).