Šoruden dažādu ministriju – Ekonomikas, Finanšu un Tieslietu – aktuālo darbu vidū ir jaunuzņēmumu darbības atbalstīšanas normatīvā regulējuma pilnveidošana. Kā jau ierasts, no ministrijām normatīvā dokumenta ceļš ved uz valdību un tālāk jau uz izskatīšanu Saeimā.
Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju, un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.
"Strādājot kā darba ņēmējs, ieguvu vērtīgu pieredzi, un tad vienu dienu nolēmu – viss, pietiek strādāt kā algotam darbiniekam, jāsāk strādāt sev, jāveido savs bizness! Aizgāju no darba, piesēdos pie galda un sāku domāt, ko darīt – nekā nebija, tikai balta lapa, bet jāēd taču ir, par dzīvokli arī jāmaksā. Pirmais bizness bija tāds – kopā ar senu draugu izveidojām uzņēmumu, kas nodarbojās ar dažāda veida uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu. Nepilna gada laikā sapratu, ka iet tīrīt telpas nav mans īstais aicinājums, un nonācu pie tā, ka jāveido bizness, kas saistīts ar mīksto mēbeļu tīrīšanu. Tagad šajā jomā darbojos jau vairākus gadus," stāsta jaunās paaudzes uzņēmējs, mēbeļu tīrīšanas uzņēmuma, kas strādā ar zīmolu Dīvānu eksperti, veidotājs Artūrs Šelegovičs.
Līdz 17. oktobrim skolu jaunieši un skolotāji var pieteikt dalību Junior Achievement Latvija (JA Latvija) uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei Uzdrīksties uzvarēt!, kas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotā projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros 26. oktobrī no plkst.9 līdz 17 norisināsies Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.
Trešdien, 23. augustā, plkst.13.10 tiešraidē portālā Diena.lv diskusija par izglītības sistēmas lomu uzņēmējdarbības veicināšanā. Diskusijā piedalīsies zinātnieks Mārcis Auziņš un uzņēmējs Ģirts Rungainis.
Pašmāju "investējamu" jaunuzņēmumu ar labām idejām pietrūkst – tas sajūtams brīdī, kad tirgū nonāk liela nauda investīcijām jaunuzņēmumos. Šāds viedoklis nozarē parādījies saistībā ar to, ka Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, būs pieejams nozīmīgs finansējums no ES fondiem investīcijām jaunuzņēmumos. Pirmā nauda – 15 miljoni eiro – tikko piešķirta trim akselerācijas fondiem, un būs pieejami vēl vairāki desmiti miljonu.
Ar Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes locekli Oliveru Bramvelu, valdes priekšsēdētāju Kameronu Grīvsu un viņa vietnieku Robertu Kirkupu par Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām, kā arī to, kas traucē ārzemju uzņēmējiem Latvijā, sarunājās Raivis Vilūns.
Nošpikojot ideju no kaimiņiem Igaunijā, Kasparam Lagzdiņam Baldonē izdevies attīstīt veselu kompleksu. Nu jau tas arī pāraudzis savus "idejiskos tēvus" un no atpūtas vietas sev un tuvākajiem draugiem izveidojies par kompleksu, kur pulcēties gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem.
Labs katrs eiro, kas nopelnīts Latvijā, un labs katrs investors, kas padara bagātāku ne tikai sevi, bet Latviju kopumā. Gadiem ilgi kultivēts priekšstats, ka tieši ārvalstu investori mums atnesīs labāku dzīvi. Taču arī viņiem gadās kļūdas, un peļņas lejupslīdes gadījumā viņi vienkārši sapako savas mantas un aiziet, vai kas vēl ļaunāk – ārzemnieki jau sākotnēji plānojuši optimizāciju, un vietējais uzņēmums nopirkts, lai strādātu mazāk vai vispār nestrādātu.
Maizes tirgu Latvijā raksturo trīs galvenās tendences – asa konkurence, patēriņa kritums un ražotāju aizvien lielāka orientācija uz nišas produktiem ar lielāku pievienoto vērtību, Dienai teic aptaujātie maiznieki.
Pērn Latvijā, tāpat kā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi reģistrēti mazāk nekā likvidēti, un, iespējams, lielākais likvidācijas vilnis vēl tikai priekšā, piektdien secina laikraksts Dienas Bizness.
