Tikai 15% Latvijas iedzīvotāju krāj vai plāno uzkrāt vecumdienām - tā liecina dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.Populārākie naudas krāšanas mērķi ir atpūta, mājokļa remonts un pašu vai bērnu izglītība. Salīdzinoši liela daļa respondentu krāj vai plāno sākt krāt arī tādiem nolūkiem kā mājokļa, mašīnas un sadzīves preču iegāde.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pērn uzņēmumā algā saņēmis 47 370 latus, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2012.gadu.__
Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, lielākā daļa (68%) par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Lai arī kopš 2010.gada būtiski samazinājies deklarētās skaidrās naudas apjoms deputātu kabatās, un vairāki deputāti samazinājuši savus skaidras naudas uzkrājumus arī 2012.gadā, tomēr kopējā summa 2012.gadā pieaugusi. Tas pamatā noticis tāpēc, ka divi Saskaņas centra deputāti - Ivaram Zariņam un Andrejam Elksniņš būtiski palielinājuši skaidrā naudā deklarēto apjomu.
2013.gada 1.ceturkšņa beigās valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu ieguldījumu plānu uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza gandrīz 1.1 miljardu latu, kas ir par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturkšņa beigās, liecina finanšu ministrijas apkopotie dati.
Latvijas reģionos ir palielinājies uzkrājumu apjoms uz vienu krājēju salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Latgalē un Zemgalē vērojams uzkrājumu apjoma pieaugums par vidēji 15%, Vidzemē un Kurzemē – par 10%, turpretī Rīgā tas palicis nemainīgs, liecina Swedbank apkopotie dati par uzkrājumu veidošanu 2013.gada 1.ceturksnī.
Baltijas valstīs
salīdzinoši pasīvās ienākumu deklarēšanas dēļ, pērn tikai 43% no tiem,
kas veido uzkrājumus pensiju fondā vai dzīvības apdrošināšanas
kompānijā, izmantoja valsts piedāvātās nodokļu atmaksas priekšrocības,
kas papildus uzkrātajam kapitālam nodrošina daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atgūšanu, portālu Diena.lv informēja _SEB bankas _pārstāve Kristīne Martinsone.
Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība 30.novembrī bija 137,6 miljoni latu, kas uzkrāti 204 950 plānu dalībnieku individuālajos kontos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati.
Pieaug krājēju īpatsvars, turklāt populārākais uzkrājumu veids ir krājkonts, noguldījumus depozītos vairāk veic vīrieši, savukārt aktīvākie krājēji dzīvo Kurzemē, liecina Swedbank dati.
Iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas pieredzē vērojama pozitīva tendence – pēdējā gada laikā par 11% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, rāda Swedbank aptauja.
Igaunijas patērētāju noskaņojums joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet lielā plaisa, kādu uzrādīja Igaunijas un citu Baltijas valstu patērētāju uzticības indekss, 2011. gadā ir izzudusi, norāda SEB bankas pārstāvji.