Ceturtdien Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) panākusi vienošanos par proporcionālāku veselības aprūpei papildus piešķirto līdzekļu sadali nākamajam gadam.
Tas, ka slimnīcās strādājošie ārsti izglītību ir ieguvuši
atšķirīgos laika periodos un pat pirms vairākiem gadu desmitiem,
šķiet, nevienam nav noslēpums. Tomēr tas nenozīmē, ka ar tolaik
iegūtajām zināšanām pietiek, lai strādātu mūsdienu apstākļos, kur
tehnoloģijas un metodes attīstās pat mēnešu un nedēļu laikā. Līdz
ar to ārstu, māsu un cita personāla uzdevums ir nemitīgi turpināt
sevi izglītot. Nenoliedzami - tas gan ir dārgs prieks, ko ārsti
bieži vien sedz arī no savas kabatas, taču atbalstu mēģina
nodrošināt arī pašas slimnīcas.
Pirmskrīzes gados slimnīcu tehniskās "bruņošanās" sacensība ritēja pilnā sparā - jo labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, jo iespējams piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas. Patlaban situācija mainījusies, vēsta laikraksts Diena.Slimnīcās apgalvo, ka rūpīgi tiek izsvērts, kādas tehnoloģijas iegādāties, tajā skaitā izvērtējot arī pieejamo aprīkojumu citās - tuvākajās - ārstniecības iestādēs.
Nepietiekamais atalgojums, ārzemju vilinājums un darbs privātpraksēs ir iemesls, kāpēc Latvijas reģionos speciālistu trūkums slimnīcās jau ir katastrofāls. Turpretim lielajās slimnīcās Rīgā galvassāpes šo iemeslu dēļ vēl neizjūt. Lai gan ir dažas specialitātes, kurās ir vakances, tomēr situācija ir daudz labāka, arī ārzemju speciālisti tiek piesaistīti tikai atsevišķos gadījumos, pirmdien raksta Diena.
Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no otrdien valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Ministru kabinets otrdien vēl nepieņēma lēmumu par papildu 13,97 miljonus eiro piešķiršanu veselības nozarei. Veselības ministrija (VM) līdzekļus prasīja slimnīcām un pacienta iemaksu mazināšanai.
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi pieprasījumu valdībai par papildu finansējuma piešķiršanu 13,77 miljonu eiro apmērā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finansējums nepieciešams slimnīcām un pacienta iemaksu mazināšanai, portālu Diena.lv informēja VM.
Daži bēg, citi demonstratīvi pieceļas no gultas, uzvelk virsdrēbes un aiziet, vēl kāds līdz ar izrakstu paņem rēķinu, bet nekad to nesamaksā - ieskicētie scenāriji kļuvuši par slimnīcu ikdienu. Gada laikā Latvijā lielākās ārstniecības iestādes par sniegtajiem pakalpojumiem no pacientiem nesaņem līdzmaksājumus simtiem tūkstošu eiro apmērā katra, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Slimnīcās pieļautu kļūdu dēļ Vācijā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos, apgalvo šonedēļ publicēts pētījums par riskiem, ar kādiem pacienti saskaras Vācijas veselības aprūpes sistēmā, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.No aptuveni 18,6 miljoniem pacientu, kas ik gadu ārstējas Vācijas medicīnas iestādēs, 190 tūkstoši sūdzas par kļūdām ārstu darbā.
Piektdien no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas izrakstīti trīs Zolitūdes traģēdijā cietušie, kuri turpinās atlabt nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari, aģentūra LETA uzzināja Veselības ministrijā (VM). Savukārt ārstēšanos dažādās Rīgas slimnīcās joprojām turpina 13 veikala sabrukšanā cietušie. Pakāpeniski pacientu stāvoklis uzlabojas, norāda VM.
Pastāv bažas par medicīnas pakalpojumu pieejamības samazināšanos 2014.gadā, finansējumu saglabājot šā gada līmenī, laikrakstam Dienas bizness paudis Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs, norādot, ka aug izmaksas par elektroenerģiju un citiem uzturēšanas pakalpojumiem. Līdz ar to pie faktiski nemainīga finansējuma visam naudas nepietiks.