Akciju vērtība Eiropas fondu biržās un naftas cenas pasaules tirgū pirmdien uzrādījušas strauju kāpumu saistībā ar cerībām par veiksmīgu koronavīrusa vakcīnu.
Pretēji aprīlim, kad naftas cena strauji samazinājās un īstermiņa kontrakti vienubrīd tika tirgoti pat par negatīvu cenu, pārdevējiem piemaksājot, lai no tiem atbrīvotos, maijs naftiniekiem un šo ogļūdeņražu resursa kontraktu turētājiem izvērties krietni labvēlīgāks.
Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka lūgusi valsts naftas un gāzes uzņēmumam Saudi Aramco no jūnija samazināt naftas ieguvi vēl par vienu miljonu barelu dienā, lai veicinātu cenu pieaugumu pasaules tirgū.
Satraukuma vilnis, kurš vēlies pāri finanšu tirgiem, sevišķi būtiski ietekmējis naftas cenas. Pagājušās nedēļas ceturtdienas pievakarē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent barels maksāja nedaudz vairāk par 26 ASV dolāriem ( 23,84 eiro). Tas ir apmēram par 60% mazāk nekā šī gada sākumā. Cenas kritums ir iespaidīgs un savu apogeju sasniedza tieši pēdējā mēneša laikā. Salīdzinājumā ar februāra beigām melnais zelts kļuvis apmēram uz pusi lētāks.
Krievijas atteikšanās pagarināt vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu tiek traktēta kā cenu kara sākšana ar ASV slānekļa naftas industriju.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien reģistrējušas straujāko kritumu kopš 1991.gada Persijas līča kara, ņemot vērā neveiksmīgās sarunas starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.
Neraugoties uz to, ka pasaules biržās šogad nafta ir bijusi viens no ienesīgākajiem ieguldījuma veidiem, nav pārāk lielu cerību, ka līdzšinējā dinamika saglabāsies. Ir gan jāņem vērā augošā ģeopolitiskā spriedze, kas jau gadu desmitiem ir viens no galvenajiem melnā zelta cenas augšupejas virzītājiem.
Globālās ekonomiskās aktivitātes palielināšanās turpina būt par katalizatoru cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad pasaules tautsaimniecības izaugsme varētu būt tuva līdzšinējiem tempiem – ap 4% gadā vai nedaudz zem 4%. Šāds pieauguma temps ir visai solīds, lai investori rastu iemeslu turpināt dažādu finanšu aktīvu uzpirkšanu.
Pēc Krievijas un Saūda Arābijas paziņojuma, ka viņi ir palielinājuši ražošanu un piegādās tirgū iztrūkstošo apjomu, naftas cena noslīdēja līdz 73.74 ASV dolāriem ($).
Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem notikumiem pasaules finanšu tirgus kontekstā neapšaubāmi ir samērā straujais naftas cenas pieaugums. Vēl vasarā pasaules melnā zelta tirgu varēja dēvēt par pusdzīvu, tomēr kopš tā laika barels melnā zelta ir kļuvis gandrīz par 40% dārgāks, cenai patlaban atrodoties 70 ASV dolāru par barelu tuvumā.
