ASV plāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un nomainīt ASV spēku klātbūtnes Lietuvā statusu uz "pastāvīgu rotācijas klātbūtni", trešdien paziņoja ASV vēstniecība Viļņā.
Ideja par valsts aizsardzības dienesta izveidi ir atbalstāma, taču vēl var diskutēt par sieviešu obligātu iesaisti tajā, otrdien TV3 raidījumā 900 sekundes atzina Valsts prezidents, Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis Egils Levits.
ANO paudusi bažas saistībā ar fotogrāfiju parādīšanos, kurās redzams, ka Kazahstānas karavīriem, kas bija iesaistīti nekārtību apspiešanas operācijās, bijušas zilas ķiveres ar ANO abreviatūru.
Divu gadu ilgs obligātais militārais dienests (OMD), pienācīgs atalgojums profesionāļiem un smago divīziju paplašināšana – šādus un vēl citus ne mazāk diskutablus ierosinājumus Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai ASV analītiskā institūta Jamestown Foundation ziņojumā iekļāvis pētnieks Ričards Hūkers. Jānorāda, ka ziņojums ir autora, nevis domnīcas viedoklis. Tāpat jāņem vērā, ka domnīca ļoti labi orientējas Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu jautājumos, bet Baltija nav tās spēcīgākā puse.
"Nacionālo bruņoto spēku paziņojums par nepieciešamību samazināt veselības un fizisko testu prasības, lai armiju varētu nodrošināt ar nepieciešamo personālu, ir kārtējai signāls, ka nākotnē pastāv nopietns drauds kvalitātes kritumam Latvijas armijas rindās. Lai arī šobrīd netiek samazinātas gala prasības, turpinoties šādai situācijai, tas var atstāt ietekmi arī uz vispārējo karavīru sagatavotību," pauž Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).
Somijas bruņotie spēki šogad sasnieguši jaunu rekordu - 1126 sievietes ir pieteikušās dienestam armijā, pārspējot 2016. gadā saņemtos 842 pieteikumus, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Raimonds Lejnieks-Puķe.
Lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs, portāls Diena.lv uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Lai mazinātu iespējamos drošības riskus, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs aizliegts dienēt trešo valstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs. Par šī aizlieguma pārkāpumu draudēs līdz pat četrus gadus ilgs cietumsods, paredz grozījumi Nacionālās drošības likumā un Krimināllikumā, kurus trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas deputāti.
Lietuvas Valsts aizsardzības padome nolēmusi rosināt uz laiku atjaunot obligāto militāro dienestu, paziņojusi padomes vadītāja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
