Jaunās valdības deklarācijā manāmi spilgti izteikti Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) vaibsti, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Topošā Māra Kučinska (ZZS) valdība savā deklarācijas projektā pauž apņēmību pilnveidot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli un sākt darbu pie mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta Rīgā.
Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) valdības apstiprināšanas gadījumā premjera biroju vadīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Māris Krastiņš, to aģentūrai LETA apliecināja Kučinskis.
Dažas dienas pirms valdības apstiprināšanas joprojām pastāv neskaidrība par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim (ZZS), izglītības un zinātnes ministra amata kandidātam Kārlim Šadurskim (Vienotība) un ekonomikas ministra amata kandidātam Arvilam Ašeradenam (Vienotība).
Premjera kandidāta Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības tuvākais sabiedrotais valdības veidošanā Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau paguvusi nodemonstrēt iepriekš praktizēto sava īpašā viedokļa caursišanu, atsaucoties uz vēlētāju interesēm. Arī jaunajā valdībā tā būs nepiekāpīga bēgļu jautājumā, ar ko jau pievērsa uzmanību pagājušajā vasarā, piketējot pie Ministru kabineta.
Lai gan premjera amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) publiskais tēls ir piezemēts, ambīcijas ieņemt premjera posteni viņam bijušas jau ilgi, LNT raidījumam Ziņu TOP 10 vērtēja pieredzes bagātais eksdeputāts Kārlis Leiškalns, kurš ar Kučinski iedraudzējās, kad abi kopā strādāja Tautas partijas frakcijā.
Topošās valdības deklarācijas veidošanā atsevišķiem partneriem ir atšķirīgi viedokļi par to, kā formulēt Latvijas negatīvo nostāju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Valdības maiņa tradicionāli ir brīdis, kad aktualizējas jautājums par valsts tautsaimniecības nākotnes plānošanu. Šajā ziņā pēdējās valdības ieturējušas samērā līdzsvarotu ekonomikas kursu, tomēr nav īsti veicies ar ekonomiskās vides sakārtošanu, kas lieti noderētu, lai valsts labklājības līmeni straujāk tuvinātu, ja ne Rietumeiropas, tad vismaz Eiropas Savienības (ES) vidējiem standartiem.
Iespējams, potenciālo premjeru Māri Kučinski (ZZS) sagaida vēl kāds pārbaudījums. Līdz ar ZZS nonākšanu premjera partijas statusā pastiprinās mediju interese par vienu no ZZS līderiem Aivaru Lembergu, kurš vada partiju Latvijai un Ventspilij, - viņa personīgie uzskati arī var apgrūtināt Kučinska dzīvi, ja tos saistīs ar valdības vadītāja partijas viedokli un viņam tie būs jākomentē, otrdien vēsta laikraksts Diena.