Pērn Latvijas Banka (LB) nopelnījusi aptuveni 74 miljonus latu, no kuriem 65% jeb aptuveni 48 miljoni latu tiks pārskaitīti valsts budžetā, par šādiem datiem _Dienu _informēja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs norāda, ka valsts ekonomikas atveseļošanās saistīta arī ar profesionāla un ātra risinājuma atrašanu Satversmes tiesas lēmuma pensiju lietā izpildei. Ja tas tiek veikts, tad vēl joprojām ir pamats uzskatīt, ka gada beigās Latvijas ekonomika piedzīvos izaugsmi, intervijā _Latvijas Radio _teica I. Rimšēvičs.
Naudas emisija, piedrukāšana, cerībā veicināt ekonomikas aktivitāti necels labklājību, bet radīs mazvērtīgāku naudu un palielinās inflāciju. Cilvēkus negatavojamies krāpt, mazinot to rīcībā esošās naudas vērtību, uzsver Latvijas Banka, atbildot uz _Latvijas Avīzes _lasītāju ierosinājumiem un jautājumiem. Latvijas valdībai neesot uzkrājumu, ko likt lietā, lai stimulētu tautsaimniecību, pēdējo gadu īstenotās ekonomiskās politikas dēļ, kad straujas attīstības gados netika veidoti uzkrājumi, lai to stimulētu atplūdu laikā.
Šobrīd valdība, veidojot nākamā gada budžetu, rūpīgi izvērtē katru iespēju ekonomēt līdzekļus. Administratīvie izdevumi tiek drastiski samazināti. No daudzām iepriekš veiktām funkcijām valsts nākamgad būs spiesta atteikties. Valdība to dara, jo apzinās, ka alternatīva ir tādi sabiedrību un tautsaimniecību ilgtermiņā negatīvi ietekmējoši lēmumi kā sociālā budžeta samazināšana un nodokļu palielināšana.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", ar kuriem tiks palielināts Latvijas Bankas (LB) maksājums valsts pamatbudžetā par valsts kapitāla izmantošanu.
Latvijas Bankas administratīvie tēriņi ir nesamērīgi ar Latvijas kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - centrālo banku administratīvajiem izdevumiem, žurnālistiem piektdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski sacīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Valdība atbalstījusi ierosinājumu noteikt uz pusi mazāku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļu atalgojumu. Līdz ar to algu fonds regulatoram samazināsies no aptuveni 340 000 latu līdz 160 000 latu gadā. Tāpat valdība vienojusies, ka vienotajā atalgojumu sistēmā iekļaus arī neatkarīgās iestādes, piemēram, arī Latvijas Banku.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums šogad samazināts par 25%, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks Kristaps Otersons.
