Dzīve nav Disneja pasaule. Briselē tapusi Gistava Flobēra romāna iedvesmotā opera Bovarī
Beļģu autori – komponists Arolds Nobens un libretists Mīkaels De Koks – savā jaunajā operā Bovarī pēta sievietes rakstura paradoksus
Laikmetīgā opera
Tev nebūs alas, kur paslēpties. Cilvēka eksistences galējie stāvokļi Beāta Furrera operas Lielā uguns pasaules pirmizrādē
Komponista Beāta Furrera jaunā opera Lielā uguns vēsta par pasauli, kurā cilvēki zaudē ne tikai saikni ar dabu, bet arī realitātes izjūtu
Nav viegli cīnīties ar Mocartu. Parīzē notiks grupu Blur un Gorillaz līdera Deimona Olbārna jaunākās operas pirmizrāde
Britpopa ikona Deimons Olbārns ir sacerējis operas Burvju flauta turpinājumu, par savu iedvesmas avotu izvēloties elektroniskās mūzikas grupu Kraftwerk
Svinības paiet vienā elpas vilcienā. Šai operai ir visas izredzes kļūt par mūsdienu klasiku
11. februārī Londonas Karaliskajā jeb Koventgārdena operā notika britu autoru – komponista Marka Entonija Tērnidža un libretista Lī Hola – operas Svinības/Festen pasaules pirmizrāde
Ārija ir tuvplāna ekvivalents. Saruna ar operas Fanija un Aleksandrs autoriem Mīkaelu Kārlsonu un Roisu Vavreku
Komponists Mīkaels Kārlsons un libretists Roiss Vavreks stāsta par savu jauno operu Fanija un Aleksandrs, kuras pamatā ir režisora Ingmara Bergmana filma un kuras pasaules pirmizrāde notika pagājušā gada decembrī Briseles Karaliskajā operā La Monnaie/De Munt
Brīnumi un nežēlība vienmēr eksistē paralēli. Operas Fanija un Aleksandrs pasaules pirmizrāde Briselē
Svētdien, 1. decembrī, Briseles Karaliskajā operā La Monnaie/De Munt notika zviedru komponista Mīkaela Kārlsona un kanādiešu libretista Roisa Vavreka operas Fanija un Aleksandrs pasaules pirmizrāde. Darba pamatā ir režisora Ingmara Bergmana daļēji autobiogrāfiskā ģimenes drāma Fanija un Aleksandrs (1982), kas ir apbalvota ar četriem Oskariem un tiek uzskatīta par vienu no zviedru meistara šedevriem
Žests ir mana mūzika. Ģerģa Kurtāga un Semjuela Beketa Beigu spēle Vīnes Valsts operā
Vīnes Valsts operas repertuāru ir papildinājusi laikmetīgās mūzikas klasiķa – 98 gadus vecā ungāru komponista Ģerģa Kurtāga – pirmā un vienīgā opera Beigu spēle/Fin de partie, kuras libreta pamatā ir Semjuela Beketa luga
Gan zilas debesis, gan drona mērķēšanas matrica. Tiešraidē no Ņujorkas – laikmetīgā opera Piezemētā
Sestdien, 19. oktobrī, plkst. 20 Rīgas kinoteātrī Forum Cinemas tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas tiks demonstrēta mūsdienu amerikāņu autoru – komponistes Žanīnas Tesori un libretista Džordža Brenta – opera Piezemētā/Grounded
Māksla ir lūgšana pret ļaunumu. Kopenhāgenā tiek godināta režisores Kirstenas Dēlholmas piemiņa
Sestdien, 24. augustā, Kopenhāgenas Gliptotēkā notiks dāņu režisores, radošās apvienības Hotel Pro Forma dibinātājas un līderes Kirstenas Dēlholmas (05.04.1945.–08.07.2024.) atceres pasākums. Viņas piemiņa tiks godināta ar muzikāliem priekšnesumiem un uzrunām
Idiots nāk mums pretim. Operas Idiots iestudējums Zalcburgā ir mūzikas teātra šedevrs, kas radīts mūsu laikam
2024. gada Zalcburgas festivāls ieies vēsturē ar Mečislava Veinberga operas Idiots jauniestudējumu, ko veidojusi diriģente Mirga Gražinīte-Tīla un režisors Kšištofs Varlikovskis
Aģentūra Mēnessgaisma. Režisora Berija Koska Dziesmas un fragmenti ir izrāde, kas satriec un izsit no līdzsvara
Mākslinieks ir iesprostots gaismā, un viņam apkārt ir tumsa. Visspēcīgāko iespaidu Ēksanprovansas festivālā ar savu radikālismu un skaistumu atstāj režisora Berija Koska jauniestudējums Dziesmas un fragmenti
Valentīna atdzimst jaunā žanrā. Sonoras Vaices izpildītās monooperas Valentīna recenzija
Artura Maskata opera Valentīna jaunajā – multimediālas monooperas – formā ir atgriezusies īstajā laikā