Trešdien, 25.martā, Valsts prezidents Egils Levits privāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1949. gada 25. marta komunistiskās represijas pret latviešu tautu, kad uz Sibīriju un tās tālākajiem apgabaliem izveda 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
"Represēto piemiņa nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta. Padomju režīma noziegumi ir noziegumi pret cilvēci. Tādēļ mūsu pienākums ir aizvien nostiprināt objektīvu vēstures izpratni, kopā ar citām Austrumeiropas un Baltijas valstīm turpinot mērķtiecīgi veidot kopēju Eiropas Savienības atmiņu politiku," Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā uzrunā atgādina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Publicējam visu prezidenta uzrunu.
Visā Latvijā šodien notiek atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus, šodien Vecrīgā gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli devās aptuveni 1000 cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Gājiena priekšgalā bija vairāki politiķi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Daudzi rokās turēja valsts karogu sēru noformējumā, pieminot 77. gadskārtu kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām. Kāds vecāks kungs gājiena priekšgalā nesa krustu.
Rīgas centrā šodien ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminēs 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus. Notiks arī vairāki piemiņas koncerti un pasākumi.
"To taču nekādi nevar piedot," teju vai korī atskan četru sieviešu balsis. Lai gan katra no viņām ir citāda, visas vieno viens stāsts – viņas bērna gados vēroja savu izpostīto likteni lopu vagona logā. 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta nakts Latvijā ievilka smagas rētas tūkstošiem cilvēku sirdīs un dzīvēs. Daudzu māju durvis tika atvērtas ar zābaku spērieniem, un mazus bērnus kopā ar mātēm, tēviem, brāļiem, māsām un vecvecākiem sasēdināja ešelonos, lai vestu svešumā. Šo bērnu vidū bija arī četras meitenes: Gaida Kalniņa, Beāta Ločmele, Brigita Kaukule un Nita Matvejeva. Lai gan viņu dzīvesstāsti ir skaudri, tie nedrīkst tikt aizmirsti, pārliecināta režisore Inga Nestere, kas šīs liecības iemūžinājusi nule kā tapušajā dokumentālajā filmā Mēs atgriezāmies.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus, 25. martā plkst. 19 Rīgas Doma baznīcā notiks koncerts Dona nobis pacem, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris, orķestris Rīga un diriģents Valdis Butāns, aģentūru LETA informēja orķestra Rīga mārketinga speciāliste Linda Ausēja.
