Skolotājiem 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu ieviest 2022./2023.mācību gadā, proporcionāli palielinot skolotāju algas likmi, paredz Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā pielemtais.
Sociālā atbalsta programma pirmspensijas pedagogiem, kuri zaudējuši darbu skolas reorganizācijas vai likvidācijas dēļ, tika īstenota trīs gadus (līdz 2020. gadam), taču šobrīd netiek plānots to turpināt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu pamato ar to, ka šo iespēju izmantoja pārāk maz pedagogu – trijos gados kopumā tikai 24 skolotāji no 18 novadiem. Paredzēts bija, ka gadā iespēju pieteikties uz atbalsta saņemšanu izmantos vidēji 60 skolotāju, taču tā nenotika.
1.-4.klašu skolēniem ziemas brīvdienas tiek pagarinātas līdz 22.janvārim, bet 5.-6.klašu skolēniem mācības attālināti sāksies 11.janvārī, ceturtdien lēma Ministru kabinets.
Arī Latvijas Rektoru padome pieprasījusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, informēja padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Covid-19 izplatības dēļ atkārtoti pagarinot skolēnu ziemas brīvlaiku jaunāko klašu skolēniem, vienlaikus tiks pagarināts arī mācību gads vasarā, pirmdien pēc valdības sēdes skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ja visi skolēni klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek izskatīta iespēja pēc pagarinātā brīvlaika mācības klātienē atsākt mazākajām un izlaiduma klasēm, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Humanitāro zinātņu programmās šobrīd mācās kopumā 6161 studējošais, no tiem 2073 jeb 34% studē par maksu. No tematiskajām grupām lielākā ir filoloģija un valodniecība, tai seko literatūra un lingvistika, svešvalodas, vēsture un antropoloģija, filozofija un ētika, reliģija un teoloģija, kā arī māksla (vizuālā, mūzikas, skatuves u. c.), kas gan zināmā mērā būtu skatāma kā atsevišķa joma, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Šobrīd no kopumā gandrīz 80 000 studiju vietu tikai 41% ir valsts finasētas. Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu tematiskajā grupā. Iespējams, ka tieši tā varētu kļūt viena no pirmajām pilnībā valsts apmaksātajām studiju jomām. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātņu komisijas sēdē atzina, ka bezmaksas augstākā izglītība ir nozares mērķis, taču "diez vai mums izdosies pāriet uz pilnībā finansētam studiju vietām vidējā termiņa budžetā, tāpēc jāizšķiras par prioritātēm".
