E-veselības sistēmas projekta trešās kārtas izsludināšana varētu būt apturēta ne ilgāk kā mēnesi, aģentūrai LETA sacīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomnieks Edgars Skvariks (AP).
Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) uz laiku apturējusi e-veselības trešās kārtas uzsākšanu, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes, prioritizētu to ieviešanas secību, kā arī uzdevusi Veselības ministrijai (VM) un Nacionālās veselības dienestam (NVD) piesaistīt e-veselības lietotāju pārstāvjus, kas izvērtētu plānotos pasākumus no lietotāju aspekta, portālu Diena.lv informēja VM pārstāve Anna Strapcāne.
Šī gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā e-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – virkne ārstu nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda. Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.
Par e-veselības projektā ieguldītajiem padsmit miljoniem priecāties pagaidām pamats ir vien daudzajām privātfirmām, kam bijusi iespēja katrai savu daļu šī projekta naudas apgūt.
Speciālisti turpina darbu pie nosūtījuma funkcionalitātes uzlabošanas e-veselības sistēmā, turklāt jau tagad iestrādāta daļa uzlabojumu, kurus novembrī identificējuši ārējo sistēmu izstrādātāji, integratori un ārstniecības speciālisti, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.
Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) gala atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā.
Līdz šī gada 1. jūnijam e-veselības sistēmā izrakstītas 5 210 550 receptes, kas ir par miljonu recepšu vairāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Kaut arī e-veselības sistēmai aizvien esot vairāk trūkumu nekā ieguvumu, ārsti pauž satraukumu, ka viņu viedokli šajā jautājumā atbildīgās valsts institūcijas pietiekami neuzklausa. Tikmēr sistēmas uzlabotāji uzsver, ka nepilnības tiek novērstas pakāpeniski, tomēr par to, kad e-veselība varēs darboties pilnvērtīgi, izsakās izvairīgi.
E-veselības sistēma nav moderna, taču to ir iespējams pakāpeniski pielāgot mūsdienu prasībām, otrdien IT ekspertu diskusijā sacīja viens no e-veselības sistēmas darbības uzlabošanā iesaistītajiem speciālistiem, uzņēmuma Analytica pārstāvis Uldis Miķelsons.
Pēdējā mēneša laikā problēmas e-veselības darbībā ir pasliktinājušās, otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.
Neapmierinātību ar eveselības darbību papildinājušas bažas par valsts obligāto veselības aprūpes sistēmu. Jau janvārī ārstam e-veselībā būs jāredz, vai pacientam pienākas tikai minimālais pakalpojumu grozs vai pilna valsts apmaksāta veselības aprūpe, taču vēl nav izveidota sistēma, lai to nodrošinātu. Tāpat nav skaidrības, cik cilvēkiem būs jāveic iemaksas, lai apdrošināšanā iekļautos. Līdz ar to arī grūti prognozēt papildinājumu veselības aprūpes budžetam. Veselības ministrijā (VM) gan sola, ka darbi tiks paveikti laikus un 1. janvārī problēmu nebūs.
