Nelabu nodomu māktam cilvēkam, vēlā vakara stundā ieraugot uz ielas vai nomaļā vietā Baibu Ķezberi ar viņas divus gadus veco boserona šķirnes kuci Zoru, ieteicams pierauties un steigšus mainīt kustības virzienu. Zoras iespaidīgais un stiegrais augums iedveš bijību, bet sunim uz ģīmja nav rakstīts, ka patiesībā boserons ir uzmanīgs, mīļš un draudzīgs cilvēka kompanjons. Protams, ja vien netiek ļauts izpausties šķirnei raksturīgajām valdonīgajām rakstura iezīmēm.
Dodoties uz interviju, nolemju Roberta Koļcova taksim Tobītim uzdāvināt kaut ko mīļu. Izvēlos savas Beibes iecienīto rotaļlietu zaķi no izturīga materiāla. Sunīte ar to spēlējusies bērnībā, tagad mantiņa viņu vairs neinteresē. Uzminēju. Tobītim zaķis uzreiz dikti iepatikās. Mākslinieks nosmējās:"«Saderam, Tobis to ātri safrēzēs!" Labi, ka nesaderēju. Jau intervijas laikā Tobis no rotaļlietas dabūja laukā skanīgo pīkstuli.
Rīgas zoodārzs ir viens no labākajiem Eiropā, kur vienmēr ko jaunu skatīt. Pelēkā rīta stundā zoodārza teritorijā apmeklētāju vēl maz, arī dzīvnieki kaut kur laiskojas, tikai kamieļpāris, sānus viens otram piespieduši, mierīgi gremo, kā apmaldījies šajā pasaulē izskatās uz soliņa uzkāpušais pāvs, aplokā rāmi ganās ziemeļbrieži. Zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns vedina uz pirmo apskates objektu – pēc rekonstrukcijas atvērto dzīvnieku karantīnas bloku.
Lai izprastu, kā cīnīties ar alerģiju, svarīgi saprast jēdzienu "alerģijas slieksnis". Pieņemsim, ka dzīvnieks ir alerģisks pret kādu no barības sastāvdaļām, bet alerģija nav tik spēcīga, lai izpaustos ar niezi un ādas problēmām – dzīvnieks ir alerģisks, bet to nevar redzēt.
Šā gada 26. janvārī savu pirmatskaņojumu piedzīvoja komponista Jāņa Lūsēna un dziesmu autora Guntara Rača kopdarbs - dziesma Es Tevi aicinu sev līdz. Tas ir autoru veltījums tautā iemīļotajam raidījumam Ķepa uz sirds un tā uzticamajiem skatītājiem, kā arī ikvienam, kas gatavs uzņemties atbildību un rūpes par ģimenes mīluli, portālu Diena.lv informēja raidījuma pārstāvji.
Mājupceļā no Velsas springerspanielu audzētavas Kalngalē saku fotogrāfam Aivaram: "Ja man jautātu, kādu iedomājos paradīzi, es atbildētu – tādu kā mājas, kur tikko bijām, kur visas radības dzīvo draudzīgā saskaņā, kur mīlība, dzīvesprieks un enerģija summējas pozitīvā potenciālā, kur visiem ir labi, un, ja kādam nav labi, tas tiek aprūpēts un apčubināts, kamēr atkal tiek uz kājām."
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.