Ekonomiskās statistikas dedzīgākie fani no tās plašā piedāvājuma visaugstākajā godā ceļ IKP datus, kas aptver un atspoguļo plašāku norišu klāstu nekā jebkurš cits rādītājs. Taču no sabiedrības vairākuma skatu punkta visu statistikas līkņu un slīpņu "sausais atlikums" ir reālo algu izmaiņas. Ekonomiski aktīvo cilvēku vairākums ienākumus gūst galvenokārt algotā darbā.
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums turpina dzīt uz augšu arī atalgojumu, kas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturksni, ir audzis par 5,1%. Sabiedriskā sektora darba samaksas kāpums bija 5,3%, ieskaitot vispārējās valdības sektoru, kur algu kāpums bija 6,2% apmērā. Nedaudz atpalika privātais sektors ar 5% kāpumu.
Latvijā 2013.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 18 latiem, sasniedzot 503 latus "uz papīra", liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Visvairāk darba samaksa kāpusi sabiedriskajā sektorā par – 6%, vispārējā valdības sektorā par 4,5%, bet privātajā sektorā par 2,6%.
2011.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 464 lati un, salīdzinot ar 2010.gadu, tā palielinājās par 19 latiem jeb 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Neto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī,
salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo periodu, augusi par 4,1%, tomēr
inflācijas kāpums bijis gandrīz tikpat liels, tāpēc iedzīvotāju
pirktspēja nav uzlabojusies, sacīja
aptaujātie ekonomisti.