Saeima pirmdien galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim. Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, savukārt pret bija 31 deputāts.
No nākamā gada varētu būt atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Pagaidām Latvija un Polija ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā nav atļauta. Ekonomikas ministrija, kas izstrādājusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, izmaiņas pamato ar to, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt ārsts narkologs Jānis Strazdiņš uzskata, ka šādas izmaiņas var palielināt alkohola pieejamību nepilngadīgām personām. Drīzāk būtu jādomā par plašākiem ierobežojumiem. Viņaprāt, tādā veidā tiek lobētas alkohola ražotāju un izplatītāju intereses.
Ja jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi "šo karu", tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts no 2020.gada atļaut alkoholu tirgot internetā.
Rīgas domes Labklājības departamenta un Izglītības, kultūras un sporta departamenta iesniegtie priekšlikumi par alkohola tirdzniecības aizliegšanu no plkst. 19 līdz plkst. 10 un svētdienās, par kuriem informācija parādījās presē, izraisīja zināmu ažiotāžu, mudinot domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāju Daini Turlo (GKR) trešdien nākt klajā ar paziņojumu, ka šī ideja esot izrauta no konteksta un netikšot apspriesta. Tomēr jautājums Par alkohola tirdzniecību Rīgas pilsētā komitejas darba kārtībā ceturtdien bija. Uzstājās dažādu institūciju pārstāvji, bet nebija nekāda lēmuma projekta. Tāds arī netika pieņemts, liekot uzdot jautājumu, ar kādu mērķi kopš pavasara bija strādājusi darba grupa un kādu pienesumu Rīgas nodokļu maksātājiem dod šāda domes komitejas sēde.
Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis grozījumus alkohola kontroles likumā, nosakot, ka jebkādos sporta pasākumos turpmāk būs aizliegts ne tikai tirgot, bet arī lietot stipro alkoholu.
Rīgas domes deputāti ceturtdien Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā tā arī nepieņēma nekādu lēmumu par to, kādus jaunus pasākumus veikt, lai cīnītos ar alkohola tirdzniecību pilsētā. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja skatīja jautājumu par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanas iespējām Rīgā. Jautājums iniciēts, jo pašvaldība esot saņēmusi daudzu rīdzinieku sūdzības par mazo veikaliņu un kafejnīcu darbību pilsētas apkaimēs.
Ierobežojot alkohola tirdzniecības laiku veikalos Rīgā, varētu palielināties alkohola patēriņš, kā arī pieaugs nelegālā alkohola aprite, aģentūrai LETA pauda aptaujātajās nozares asociācijās.
Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro, liecina Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācijas (ATML) dati.
Šogad janvārī no Latvijas izvesti 11,28 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 17,5% vairāk nekā 2017.gada janvārī, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā no šā gada 1. marta jūtami pieaugs cena grādīgajiem dzērieniem. Alkohola tirgotāji un ražotāji brīdina par potenciālo nelegālā tirgus uzplaukumu, kas var vitāli iespaidot Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību.
